Universiāde

Ja pagājušā gada universiādē karte bija uzzīmēt kā vajag, tikai izdrukāta galīgi garām, tad šoreiz bija otrādi - izdrukāta bija tīri tā nekas, bet nu uzzīmētais vairākās vietās īsti ar dabā redzamo nesakrita. Lai vai kā, mačs bija interesants un lai arī kļūdās tika atstātas, tā ātrumā skaitot, vismaz 8 minūtes, tomēr bija interesanti. It sevišķi jau tas, ka tieši brīdī, kad bija man jādodas uz starta līnijas, sākās ļoti stiprs lietus un krusa, kas pirmo divu punktu paņemšanu nedaudz apgrūtināja. Bet arī pēc tam slapjuma bija gana, jo zilā krāsa noteikti kartē dominēja. Gala rezultātā arī pārplēsta roka un sasista kāja, taču tik un tā piedzīvojumi bija labi.

Kas zīmē kartes?

Šodien aizdomājos par to, vai sievietes arī ir karšu zīmētājas. Ja neskaita kaut kādus zīmēšanas mēģinājumus vienkārši tāpat vien (kaut vai kā Minna Kauppi). Latvijā nevienas kartes, ko būtu zīmējusi sieviete īsti laikam nav, vismaz pēdējā laikā mačos ar tādu karti nav skriets. Arī orient.lv karšu sarakstā nevienu sieviešu kārtas kartes autori neatradu. Nez vai arī citur pasaulē karšu zīmēšana ir tikai vīriešu nodarbe?

Gandarījums

1.maijs nu ir pagājis un gandarījuma sajūta par paveikto. Aizvadīts Daugavas kauss, kas šogad notika jau 10. reizi. Šī reize bija īpaša ar to, ka man tika uzticēta distanču plānošana, kas tā vien šķiet bija padevusies gana labi, īpašas sūdzības nedzirdēju, un dažiem pat bija paticis. Šogad arī izdevās tikt galā bez visādiem starpgadījumiem, kas iepriekšējos gados, pie datora sēžot, bija gadījušies.
Īpaša diena arī tāpēc, ka atšķirībā no iepriekšējo gadu Daugavas kausiem, kad parasti sacensību diena tika pavadīta pie datora un nācās iztikt bez treniņa, šodien paspēju pat uzskriet divas reizes - pirmo reizi agri no rīta un otru pavēlāk vakarpusē.

Ak jā, nedrīkstu aizmirst pierakstīt, ka otrdienas Reljefā, punktus liekot, redzēju trīs stirnas, savukārt vakar treniņā pār ceļu pārskrēja kas līdzīgs zebiekstei, vai varbūt tā arī bija lapsa, tomēr tāds zvērs iepriekš redzēts, vismaz pēdējā laikā, noteikti nebija.

Gatavojoties BČ

Nu jau ir atlikušas mazāk par divām nedēļām līdz startam Baltijas čempionātā un šodien, nedaudz pārlapojot iepriekšējā gada rezultātus un šī gada nolikumu, atklāju priekš sevis kādu negaidītu lietu. Tā kā pagājušogad BČ neskrēju, bet pagājušogad pirmo reizi BČ startēja arī 14 grupas, tad ir izmaiņas BČ stafešu veidošanās.
Agrākos laikos izlasē bija četri 16 grupas pārstāvji, pieci no 18 grupas, 5 no 20 grupas un 10 no 21 grupas, kas kopā tad veidoja trīs komandas 18 grupas stafetē un 5 komandas, kas startēja 21 grupā. Taču kopš pagājušā gada ir pavisam citādāk un stafetē startē kopā attiecīgi 14 un 16, kā arī 18 un 20 grupas, kur katrā no grupām tad sanāk pa 3 stafetes komandām, savukārt 21 grupā sanāk tikai 3 komandas. Attiecīgi, ja vien līdzi nav rezervisti, kas ir ar mieru startēt stafetē, tad viens no 21 grupas skrējējiem paliek bez komandas.
Tā nu ir sanācis, ka, lai arī īsti atlasīties man nebija nepieciešams, tomēr pēc rezultātiem es būtu kā desmitais sportists, un tad attiecīgi es arī paliktu bez komandas. Par komandu sastāviem jau beigu beigās lems treneri, bet ņemot vērā to, ka stafete ir pirmajā dienā, bet galvenā distance, kas ir arī atlase ir otrajā dienā, tad simboliska atpūta stafetes dienā pat varētu nākt par labu. Bet nu jāgaida pašas sacensības, un tad jau manīs, kas būs ar komandām, sastāviem un atpūtām.

Cēsu pavasaris

Šodien ar Kristapu bijām aizbraukuši uz Cēsīm - skrējiens Cēsu pavasaris. Laikapstākļi bija lieliski, un lai arī dažs sūdzējās par pat pārāk silto laiku, kā rezultātā skrienot prasījās pēc kā dzerama, tomēr man tas īpašas problēmas nesagādāja. Arī skrējiens izdevās lielisks, izdevās neatkārtot pagājušā gada skrējiena "Jānis, Jānītis" taktiku, pārķerot startu, kā rezultātā jau pēc pāris kilometriem biju izšāvies. Šodien sāku diezgan prātīgi, sākumā pa priekšu skrēja kādi 6-7 cilvēki, tad kādu pārīti apdzinu, taču tad sekoja lielais skrējiens pa kalnu lejup uz Gaujas tiltu, un par cik skriešana no kalna pagaidām nav mana stiprā puse, tad sanāca nedaudz sabremzēties, taču tālāk jau viss gāja gludi, un pamazām tika apdzīti pārējie sportisti, līdz noķēru arī pašā priekšā skrejošo. Kādu laiciņu paskrējām kopā un lai arī viņš bija spēcīgāks skrējienos lejup, taču to ar uzviju kompensēju skrienot pret kalnu. Kad distance greizās jau atpakaļ virzienā nedaudz varbūt uzkāpināju tempu un paliku viens, tā arī noskrienot līdz pašām beigām. Pēdējie 1,5km arī bija visgrūtākie visā distancē, kad bija jāskrien tikai pret kalnu, uzskrienot augšā spēki bija gandrīz galā, taču turpat bija arī finišs un izcīnīta 1.vieta ar laiku 46:55. Prieks arī par Kristapu, kuram tika 3.vieta. Tā izskatās, ka treniņi rit īstajā virzienā. Liels prieks arī par to, ka organizatori bija parūpējušies par labām balvām un balvā, tāpat kā citu grupu uzvarētāji, saņēmu Mizuno botas.
Interesanti arī tas, ka līdzīgi kā "Jānī, Jānītī" arī te nolikumā minētais distances garums īsti neatbilda patiesībai, un 14,5km vietā reāli tika pieveikti 13,5km, kas labi redzams Google Maps kartē:

View Larger Map
Savukārt distances reljefs bija šāds:

Mazāk par 50

Mazāk par 50 dienām ir atlicis līdz lielajam Jukolas startam. Un nu arī beidzot esmu sagaidījis to brīdi, kad pieteikto komandu skaits ir pārsniedzis 1000. Tā kā līdz pieteikumu beigām vēl ir gana daudz laika, tad domāju, ka lai arī ne pārāk ievērojami, tomēr iepriekšējā gada pieteikto komandu skaits tiks pārsniegts un varbūt tiks līdz pat 1400, kā nekā 60. reize, kad notiks Jukolas stafete, kas ir visai iespaidīgs cipars. (Paskaitīju, ka Daugavas kauss šogad būs 10. reizi, tā ka mums vēl tāls ceļš ejams līdz Jukolas vecumam). Gatavošanās Jukolai kluba iekšienē rit pilnā sparā, joprojām domājam par iespējamajām variācijām komandas komplektācijā, un nu jau drīz arī būs jāuzskrien kāds treniņš vakarpusē ar lampu, lai nedaudz acis aprod tumsā karti skatīt.

Līdz Jukolai noteikti fiziskā sagatavotība būs labāka nekā tā ir šobrīd, bet par cik šonedēļ tādu īpaši nopietnu o-maču nav, tad sestdien ir doma aizbraukt uz Cēsīm un noskriet ikgadējo skrējienu "Cēsu pavasaris". Jānotestē, cik ātri šobrīd esmu spējīgs uzskriet ārpus meža, lai gan nekāda īpašā gatavošanās skrējienam nenotiek - tā teikt treniņu procesa sastāvdaļa.

Cerības vēl ir!

Pagājusi viena no svarīgākajām šī pavasara nedēļas nogalēm, kurā tika noskaidroti pirmie sportisti, kas maija beigās varēs piedalīties Eiropas čempionātā. Taču līdz pilnajai sastāva skaidrībai vēl jāgaida 3 nedēļas, kad būs pieveikta Baltijas čempionāta garā distance, kas arī būs pēdējā atlase.
Vidējā distance bija vienkārši šausmīga, pašai distancei jau nebija ne vainas, bet manas darbības tajā bija izcili stulbas, joprojām esmu ļoti dusmīgs uz sevi par to, ka kājas skrēja daudz ātrāk nekā galva. Kā izskatās, tad viens no iemesliem bija tas, ka kādu laiku nebiju kartē skrējis tādā ātrumā, un ja par savu ātrumu varētu ielikt 9, tad orientēšanās vairāk par 5 nez vai ir pelnījusi. Un lai arī ieņemtā 9.vieta, kopā ar junioriem 14.vieta uz visu pārējo fona nebija ļoti slikta, tomēr zinot, ko es varēju izdarīt, esmu gauži neapmierināts.
Sprintā nekas cits neatlika kā noskriet ātri un bez kļūdām. Varētu teikt, ka tas arī izdevās un maksimāli 10 sekundes tika atstātas sīkās, nedaudz arī paviršās, kļūdiņās. Jāatzīst, ka to arī atviegloja tas, ka distances plānojums bija tāds, ka īpašu ceļu variantu izvēles distancē nebija, pārsvarā viens variants un tad nu tikai skrien cik vari. Kopā 4.vieta par ko esmu apmierināts un šis rezultāts arī saglabāja arī cerības tikt komandā uz EČ.
Šīs dienas garā distance Ziemeļu 2dienās vairs nebija atlase, tomēr pirms starta tika dots uzdevums noskriet to labā tempā, kas kopumā varētu teikt arī izdevās. Kopā gan kādas 2-3 minūtes kļūdās savācās, bet distances beigu daļu praktiski visiem nebija izdevies veikt pilnīgi precīzi, un kopumā vinnēju gan šodienu, gan arī 2dienu kopvērtējumu. Te gan jāatzīst, ka vairāki sportisti, kas vakar bija man priekšā, šodien nestartēja. Tomēr lai vai kā, uzvara bija neliels mierinājums vakardienas neveiksmīgajam startam.
Tagad nu jāturpina iesāktais treniņu ziņā, jo rezultāti ir redzami, un tad nu jācer, ka pēc 3 nedēļām BČ rezultāti neizpaliks, kas tad garantētu vietu Latvijas izlasē uz EČ.