svētdiena, 2008. gada 23. novembris

Sniega virpulī

. . .

Reizi pa reizei mēdzu vakarā iziet īsā skrējienā pa Ogri. No rīta, skrienot treniņu, ja laikus izlēmu, ka arī šodien vakarā iešu paskriet, galvenokārt tāpēc, lai redzētu ko solītā vētra būs sadarījusi Ogrē. Nav jau tā, ka man sniegs baigi patiktu, drīzāk pat tas vairāk traucē, jo slēpju man joprojām nav, un pa sniegu skriet nav viegli, taču būt pa vidu sniega stihijā gan man gribējās.
Jau no rīta vējš bija gana stiprs, taču līdz vakaram tas bija kļuvis stiprāks, lai arī, uzsākot vakara skrējienu, tā pat nelikās. Laikam jau tāpēc, ka tajā brīdī vējš vēl pūta mugurā, un viss lielais baltums izskatījās pavisam jauks ar gaisā virpuļojošu sniegu. Kupenas gan bija pamatīgas, un kopš rīta šķiet bija vismaz 20-25 cm sniega saputināts (lai gan ar tiem cipariem, pilnīgi iespējams, varu kļūdīties). 
Sniega čupas apgrūtināja ne vien manu skriešanu, bet arī mašīnu braukšanu, jo ielās to bija gaužām maz, un tās, kuras tomēr bija izbraukušas ielās, brauca visai lēnām un brīžiem spolēja uz nebēdu, un skatoties uz tām sniega kaudzēm atcerējos pat par bērnībā lasīto grāmatu. 
Grāmatā bija stāsts par rūķu piedzīvojumiem, kas dzīvoja Rū pilsētā, un reiz lielajā ziemā sniegs bija sasnidzis tik daudz, ka lielajā sniegā bija jāveido ejas, jo viss bija aizsnidzis, un, lai viens otru varētu atrast, viņi staigāja ar lieliem plakātiem virs galvas, ko varēja redzēt tikai augstu izstieptus virs sniega ejām.
Tā nu, domājot par ziemas stāstiem, nonācu līdz tam brīdim, kad pagriezos atpakaļ uz māju pusi, un tad arī sapratu, ka vējš ir krietni lielāks, ne vien daži stiprāki pūtieni šad un tad. Brīžiem vējš pūta tik stipri sniegu, ka acis nācās aizmiegt pavisam cieši. Arī sniegs sejā sitās ar sīkajiem kristāliņiem tik asi, ka seja pat sāka sūrstēt. Atskrēju mājās ar sniega piepūstiem matiem, no sniega slapju un iesārtu seju, taču tas viss nesa man lielu prieku, jo biju uz īsu brītiņu bijis "sniega virpulī".
Šim visam pasākumam ar sniegu gan ir viena problēma, jo man ir lielas aizdomas, ka rīt kaut cik pieklājīgu skriešanas vietu būs pagrūti atrast, un es jau pat sāku domāt par iešanu uz manēžu.

Nav komentāru :

Ierakstīt komentāru

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...