Kas sadarīts 2019...

Pērn, atskatoties uz 2018. gadu, rakstīju , ka plāni par šo gadu ir miglā tīti, jo nedienas ar manu kreiso kāju bija skriešanai uzlikušas lielu jautājuma zīmi. Ja iepriekšējā gadā centos meklēt gan iemeslu, kas kājai bija par vainu, gan arī brīžiem mazāk, brīžiem vairāk turpināt trenēties, ar domu, ka varētu atkal skriet garās distances, tad šogad centos pieņemt to kā faktu, kam vienkārši jāpielāgojas.
Šogad kopumā skrēju mazāk, bet centos arī izvairīties no skrējieniem, kas varētu provocēt kontroles zaudēšanu kājā. Un patiesībā tās dažas reizes, kad šogad tas notika (vai bija tuvu tam), bija garākajos sacensību startos Vaidavā un nedaudz arī Rembatē. Bet sajūta, ka problēma nekur īsti nav pazudusi, ik pa laikam par sevi atgādināja.
Gada sākumā izlēmu, ka labs mērķis būtu piedalīties visos Skrien Latvija posmos un skriet tajos īsāko 5 kilometru distanci. Šo mērķi arī visnotaļ veiksmīgi izpildīju, un sezonas kopvērtējumā tiku pie trešās vietas.
Tā kā pieci kilometri priekš manis bija neierasti īsa distance, tad krietni vairāk laika sanāca veltīt īsākiem un ātrākiem treniņiem, biežāk skrienot arī treniņus stadionā. Tas arī ļāva padarīt skriešanu interesantāku, jo darīju lietas, ko iepriekš nebiju darījis - tik ātri treniņi mērķēti tieši uz ātruma attīstīšanu iepriekšējos gados bija bijuši tikai retas reizes. Treniņos šogad noskrēju gan ātrākos 100 metrus, gan ātrākos 200 metrus, ko jebkad biju skrējis. Un jūtu, ka vēl ir kur pielikt.
Šis bijis nedaudz ražīgāks gads arī rakstīšanas ziņā, jo, ieskaitot šo rakstu, šogad ir tapuši piecpadsmit ieraksti blociņā pretstatā trīspadsmit iepriekšējā gadā.
Treniņu apjomā gan ir bijis visai ievērojams kritums. 2019.gadā noskrieti 2788 kilometri (kopā skriets nedaudz virs 205 stundām). Garākais treniņš šogad bija vien 24 kilometri. Un šogad arī tikai divās nedēļās esmu noskrējis vairāk par 90 kilometriem (viena nedēļā jūnijā ar 91 kilometru un atvaļinājuma nedēļā augusta sākumā 105 kilometri). Gadu iepriekš noskrēju gandrīz 5500 kilometrus, kas nozīmē, ka šogad kritums ir gandrīz divas reizes.
Gada sākumā nedaudz biežāk kā citus iepriekšējos gadus slēpoju, kopumā 12 stundās noslēpojot 157 kilometrus. Savukārt gada izskaņā kādas padsmit stundas savācu sporta zālē, spēlējot badmintonu, ko reizi nedēļā esmu pasācis darīt.
Šogad pavisam bija 16 starti sacensībās - 8 "Skrien Latvija" posmi, 4 starti stadionā, "Rozentāla skrējiens" Saldū, Rembates skrējiens, skrējiens apkārt Vaidavas ezeram un Vecāķu skrējiens. Par trim mazāk kā pērn.
Ko un cik daudz skriet 2020.gadā, gan vēl neesmu īsti izdomājis. Zinu, ka būtu labi ziemā regulāri paskriet vai paslēpot un uzturēt kaut kādu vispārējo fizisko formu, pārlieku gan uz to neiespringstot. Zinu, ka Skrien Latvija komanda, kurā startēju pēdējos divus gadus vairs nebūs, līdz ar to, ja izdomāšu, ka gribu atkal skriet Skrien Latvija posmos, tad droši vien būšu gatavs izlīdzēt kādai citai komandai vākt punktus kopvērtējumam. Pašam laikam arī gribētos vēl nedaudz vairāk pagatavoties īsajām stadiona distancēm, kam šogad sanāca veltīt daudz vairāk uzmanības, un kas man tīri labi patika. Iekšā vēl sēž vēlme, ka gribētu kādreiz izskriet 5000 metrus stadionā ātrāk par 15 minūtēm. Šogad gan līdz tam vēl bija patālu, bet varbūt tas ir gluži labs mērķis 2020.gadam...
Un kā jau ierasts gada apskatos, tad nobeigumā laiks gada nominācijām:

• Gada uzvara - uzvara Skrējienā apkārt Vaidavas ezeram. Šogad tiku pie divām uzvarām Vaidavā un Vecāķos. Abos šajos skrējienos uzvaras bija diezgan pārliecinošas un konkurentu uz uzvaru bija maz. Taču uzvarēt patīkami ir jebkurā gadījumā. Uzvara Vaidavas skrējenā bija īpaša ar to, ka tā nāca desmit gadus pēc tam, kad pirmo reizi biju uzvarējis šajā skrējienā. Ši gada uzvarām īpaši bija arī tas, ka pērn skriešanas mačos ne reizi neuzvarēju.
• Gada pozīcija - ceturtā. Šogad no visiem 16 startiem septiņas reizes finišēju ceturtajā vietā. Kaut arī uz sezonas beigām vai nu pats biju kļuvis stiprāks vai konkurenti bija pa sezonu jau piekusuši un sākot ar augustu visos atlikušajos startos sanāca ieskriet trijniekā, tomēr gada pirmajā pusē ceturtā vieta šķita gandrīz vai kā vieta, kas atvēlēta tieši man. Bez septiņām ceturtajām vēl bija arī divas pirmās, četras otrās, divas trešās un viena vienpadsmitā (800 metros stadionā).
• Gada rekords - 8:51.15 3000 metros stadionā. Stadionā sacensībās šogad skrēju četras reizes (3000 metrus, 800 metrus, 5000 metrus un vēlreiz 3000 metrus). Pirmajās trijās līdz personīgajiem rekordiem pietrūka dažas sekundes, taču īsti reāli tajās reizēs rekordus labot nebija (vismaz ne tajās dienās). Taču šis rekords nāca negaidīti, jo jau iepriekšējais pašam priekš sevis šķita ļoti augsts. Bet lielāku vērtību tam piedeva tas, ka tas tika sasniegts kārtīgā cīņā, cīnoties par Latvijas čempionāta bronzu (līdz bronzai gan dažas simtdaļas pietrūka).
• Gada "viss ir tikai galvā" - progress finiša ātrumā. Līdz šim vienmēr, ja pozīcijas liktenis tika izšķirts distances pēdējos metros, tad diezgan droši varēja prognozēt, ka es nebūšu tas, kurš šo finiša cīņu uzvarēs, un visticamāk beigu metros iepalikšu visai ievērojami. Taču gada vidū gan vairāk laika pavadot stadionā, gan vairāk par to domājot, kaut kur radās pārliecība, ka es varu skriet ātri ari finišā un varu arī kapināt tempu, ja vajag. Kaut līdz tam, lai finiša cīņas patiešām droši uzvarētu nedaudz vēl pietrūka, taču vismaz biju gatavs šajā finiša cīņā iesaistīties. Un šī noteikti ir lieta, pie kuras var pielikt vēl.
• Gada atklāsme - varu arī neskriet. Pēdējos gandrīz desmit gados, kad skriešana bija ikdienas sastāvdaļa, kad tika skriets katru dienu un bieži pat divreiz dienā, šķita, ka bez skriešanas nevaru. Taču šis gads pierādīja, ka varu, un ka tā apziņa, ka obligāti ir jāskrien pēdējos gados, iespējams, pat bija par iemeslu tam, ka pēdējos gados gan biežāk bija traumas, gan arī rezultāti vairs neauga. Šogad sapratu, ka varu skriet retāk, varu neskriet, ja negribu, varu darīt citas lietas, ko iepriekš neesmu darījis, varu citādi aizpildīt brīvo laiku un varu ar to būt mierā. Un skriet un gūt prieku no tām reizēm, kad patiesi gribas skriet.

Lai 2020.gadā katram izdodas atrast lietas, kas nes prieku!