Garš un karsts

Vakar bija pēc ilgiem laikiem iepriekš plānots garais treniņš. Nu neko diži garš jau nebija, bet nu nedaudz ilgāk par pusotru stundu noskrēju. Pēc tam vakarā biju pirtiņā, kur izkarsējos tā, kā sen tas nebija darīts un arī aukstā dīķī ar mazu ledus kārtiņu pa virsu pat vienreiz biju atveldzēties. Pēc tā visa organisms šodien ilgi negribēja mosties.

Aizvakar arī iedomājos, ka būtu interesanti paskaitīt, cik daudz meža zvēru ziemas laikā izdosies treniņos sastapt. Pēc nedēļas vidū manītajām acīm mežā un 5dien sastaptās stirnas, nu jau ir trīs.

Tukšā diena

Vakar pēc ilgiem laikiem, jāatzīst gan, ka piespiedu kārtā, iztiku bez treniņa. Lai kā man arī nepatiktu izlaist plānotos treniņus, tomēr kaut kā ar to ir jāsadzīvo. Viena treniņa izlaišana, protams, arī uzreiz ietekmē nedēļas plānus utt., taču reizēm no tā ir arī savs labums. Tā, piemēram, pirmdienas treniņa laikā pastieptās saites kājai, pateicoties vakardienas atpūtai, gandrīz vairs nesāp, un pa ilgiem laikiem uzkrātais nogurums arī nedaudz mazināts.

Viņi vēro

Šodien treniņa laikā divreiz pamanīju spožus acu pārus, kas lūkojās manā virzienā. Tātad mežā kāds dzīvo un viņi mūs vēro.

Šodien arī tika piedzīvots pirmais kritiens uz ledus. Peļķes pamazām aizsalst.

2007tā o-cipari

Cītīgi sezonas laikā pildītā tabula par noskrietajiem mačiem un smuki sakārtotā karšu mapīte laikam šogad vairs papildināta netiks.
Tātad kopumā šogad aizvadītas 45 o-skrējieni, no kuriem 5 bijuši ārpus Latvijas. Pārējie tepat Latvijā, lielais vairums LK sacensību, bet arī daži Magnēti un vēl šis tas.
Kopā esmu skrējis 41 stundu 17 minūtes un 26 sekundes, vidēji 55 minūtes un 3 sekundes mačā. 8 skrējieni vinnēti (viens gan no tiem ir stafete, kur vinnējām kā komanda, bet man bija 2.laiks). Oficiālo distances garumu kopsumma 393.25 kilometri.
Sezonas otrajā pusē sāku arī piefiksēt cik labi esmu orientējies un cik labi ir skrējies, un viennozīmīgi sezonas beigu daļa ir bijusi krietni labāka abos šajos elementos. Vislielākais prieks jau par lielu kļūdu izpalikšanu, lai gan tieši dažas tādas liedza vinnēt vēl kādu maču.
Ak jā, kopā atrasts 981 kontrolpunkts (pavisam nedaudz līdz apaļam skaitlim pietrūcis).
Sezona arī noslēgusies ar 2.vietu gan Latvijas Kausā, gan Latvijas Sprinta kausā, savukārt Latvijas Stafešu kausā palīdzēju izcīnīt uzvaru OK Ogre komandai .
Pirmajai sezonai 21E grupā nav nemaz peļami, bet ir jāstrādā, lai būtu vēl labāk, jo labāk var vienmēr.

Lieli un mazi skrējieni

Šodien īpaša diena. Jau labu laiku gaidīju 4.novembri un savā kalendārā biju ierakstījis, ka šajā dienā būs Ņujorkas maratons. Tāpat kalendārā mēnesi atpakaļ biju ierakstījis, ka varētu uzskriet "Prizmas kausā" netālu no Ropažiem. Un abi šie skrējieni godam aizvadīti - viens pie TV ekrāna, otrs klātienē, pašam vācot punktus mežā.

Prizmas kauss

Lai arī it kā bija doma, ka o-sezona jau beigusies, tomēr nolēmu, ka ja reiz šāds mačiņš ir tepat netālu, kāpēc gan neuzskriet. Viss notiek gluži vienkārši, atzīmēšanās ar kontrolkartiņām, kartēs punktus katrs savelk pats, un arī dalībnieki, šķiet ap 20. Bet gluži jaukā laikā diezgan patīkami bija atgriezties meža trasēs, pat par spīti tam, ka jau ceļā uz pirmo punktu grāvī tapa slapjas kājas, kur ūdens +2 grādu gaisa temperatūrā neko diži silts nebija.
Bez lielām kļūdām uzvarēju diezgan pārliecinoši, un paldies jāsaka organizatoriem, gan laikam arī Ropažu vadībai, jo apbalvošanā saņēmu gan smuku medaļu, gan kausu, kas o-mačos nemaz nav tik pierasta lieta.
Nu gan laikam o-sezona ir beigusies, un varēšu savilkt kopējos ciparus par 2007.gada sacensībām.

Ņujorka

Pagājušogad iesāku tradīciju Ņujorkas maratonu skatīties, ēdot suši. Tad nu laicīgi sapirkos visu, kas vajadzīgs un šogad suši bija garšīgāks nekā pagājušogad taisītais. Tas priecē. Bet pats maratons izvērtās diezgan interesants, katrā ziņā tas noteikti palielināja vēlmi arī pašam kādreiz noskriet kādu maratonu. Viss nāk ar laiku.
Jeļena šogad nevinnēja, bet arī trešā vieta ir ļoti labi. Arī pusmiljonu viņa nedabūs, bet pēc šodienas tapa skaidrs, ka jāskrien vairāk kā 2 maratoni gadā, lai tādu naudu izceltu.

Sniegs

Šodien snieg. Protams, ja to var vispār par sniegu nosaukt. Vairāk jau līst. Skrienot diezgan nepatīkama sajūta, it sevišķi, kad tie mazie ledus kristāliņi sitas pret seju. Un uz zemes arī tāda putra veidojas. Lieki jau piebilst, ka, atnākot mājās no skriešanas, biju galīgi slapjš. Bet nu laikam ar to tagad būs jārēķinās.
Toties priecē tas, ka skriešanas ātrumu tas nepavisam neietekmē, vietām gan sākumā nedaudz "meta atpakaļ" un vienā līkumā arī gandrīz neierakstījos, bet citādi skriet var pilnīgi normāli. Un aukstākam laikam iestājoties arī pulss man ir nedaudz zemāks, tāpēc tas vismaz ir pozitīvi.

Kārtīga ziema tik un tā nebūs!

Apļi

Šodien pirms treniņa, atceroties vakar lasītos kāda skrējēja pierakstus kādā interneta lapā, izdomāju, ka arī man vajadzētu kaut kā nebūt identificēt skriešanas apļus. Doma ir iekš tā, ka treniņos parasti tiek skriets pa kādiem 4-5 dažādiem maršrutiem, jo nedēļu no nedēļas īpaši nemainās standarta apļi.
Rakstot dienasgrāmatā kārtējo treniņu, parasti tad īsumā aprakstu, kur esmu skrējis, bet nu tas rakstītais diezgan regulāri atkārtojas. Bet ja nu nosauktu katru no šiem ierastajiem apļiem kādā noteiktā vārdā, un izveidotu definīciju vācelīti ar atšifrējumu, tad treniņa apraksts ietvertu vien apļa nosaukumu.
Tagad tik jāizdomā, kādos vārdos šos apļus nosaukt. Vienam nosaukums jau ir - "kalnu aplītis", tad vēl vienu brīdi bija "janča aplis", bet tas vairs netiek izmantots. Varbūt jāsauc krāsu nosaukumos - sarkanais aplis, zaļais aplis. Lai gan vislabāk tomēr būtu kādu atsevišķi identificējamu vārdu, kas raksturīgs tieši tam aplim.