Karšu kvalitāte

IOF karšu komisijas mājas lapā uzgāju 2008.gada karšu kvalitātes novērtējumu, kurā ik gadu karšu komisija izvērtē lielāko sacensību karšu un distanču kvalitāti.

Par Ventspils EČ kartēm īpaši labi vārdi teikti nav. Iespējams, nav bijuši nosūtīti tie labākie eksemplāri, kas izslēgtu aizrādījumu par kontrolpunktu nobīdēm uz kartes (jāsaka gan, ka šī problēma Latvijā ir novērojama ik pa laikam). Bet galvenā lieta, kas novērtējumā ir pieminēta - pushorizontāļu pārmērīga lietošana. Te nu varu pilnībā piekrist, jo daudzās kartēs pushorizontāles patiesi ir pārāk daudzu un pilnīgi liekas, kas vietām tikai nevajadzīgi sarežģī kartes lasīšanu. It sevišķi daudz tās esmu pamanījis L. Malankova zīmētajās kartēs.

Interesants ir arī punkts visa 2008.gada novērtējuma kopsavilkumā par to, ka beidzamā laikā lielajās sacensībās distances tiek piesātinātas ar pārmērīgi daudz kontrolpunktiem, kas pa lielam tā arī varētu būt. Latvijā, protams, labiem garajiem etapiem trūkst atbilstošu apvidu, un, iespējams, no skatītāju viedokļa (cik nu daudz mums viņu ir?!) taurentiņi un daudz punkti ir interesantāk, taču pati orientēšanās no tā patiesi zaudē.

Ja pieskaras karšu kvalitātes tēmai, tad jāpiemin diezgan neparastais izcirtuma (varam to uzskatīt arī par ļoti tīrītu mežu) apzīmējums Kāpas 2.dienas kartē. Tā vietā, lai kartē būtu lietots apzīmējums - baltie rimbuļi uz dzeltenā fona (404. apzīmējums, kas pēc definīcijas ir apvidus ar retiem kokiem), kartē bija salikti daudz brūni punkti, kurus pirmajā mirklī nemaz nevarēja pamanīt, un tuvojoties šim izcirtumam nācās pārliecināties, vai patiesi skrienu pareiz. Lai arī bukletiņā par šo bija minēts, tomēr šāda apzīmējumu izmantošana īsti nav saprotama, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka paskriet pa to varēja gana ātri.