ceturtdiena, 2013. gada 7. marts

Puse no Renča skaitļa jeb gatavība distancei

. . .

Tie, kas lasa Renča pierakstu blociņu, visticamāk ir kaut ko dzirdējuši arī par Renča skaitli. Īsumā atgādinot, Renča skaitlis n tiek iegūts vismaz n reizes noskrienot vismaz n kilometrus (plašāku aprakstu par Renča skaitli var palasīt šeit). Renča skaitļa paaugstināšana var būt kā papildus motivācija treniņiem (kā to, piemēram, izmanto noskrien.lv), taču jau reizē, kad tapa raksts par Renča skaitli, man bija doma, ka konkrētu Renča skaitļa lielumu būtu labi savilkt kopā ar konkrētu distanci, kas būtu kā palīgs treniņprocesā. Tā nu kādu laiku atpakaļ nonācu pie paņēmiena, kā Renča skaitli izmantot tam, lai novērtētu, vai esi gatavs noskriet savu vēlamo sacensību distanci.
Protams, nereti gadās dzirdēt par gadījumiem, kad kāds bez trenēšanās noskrien pusmaratonu vai pat maratonu bez trenēšanās, taču mana pārliecība ir tā, ka it sevišķi garās distances (pat sākot no desmit kilometriem) ir jāskrien sacensībās tikai tad, kad organisms šādu distanci ir gatavs pieveikt, un finišā esi spējīgs ieskriet ar smaidu. Kas būtībā nozīmē to, ka vēlamā distance nesagādā pārāk lielas grūtības, grūtības varētu būt vien dēļ nepiemērota ātruma.
Tad nu lūk, lai būtu drošs, ka vēlamo distanci, ko esi paredzējis noskriet sacensībās, būsi spējīgs noskriet, manuprāt, būtu vēlams noskriet vismaz x/2 reizes x kilometrus, kur x ir divas trešdaļas no vēlamās sacensību distances. Lai būtu vieglāk saprast, piedāvāšu piemēru ar 15 kilometru distanci: divas trešdaļas no distances ir 10 kilometri, bet puse no 10 ir 5. Tātad, lai noskrietu bez pārmērīgas piepūles 15 kilometrus būtu vismaz 5 reizes jānoskrien 10 kilometri (te gan jāatceras, ka, lai būtu gatavs noskriet 10 kilometrus, pēc šīs pašas formulas var aprēķināt, ka pirms tam ir jānoskrien vismaz 4 reizes vismaz 7 kilometri - tātad sākot no nulles, visu jādara pakāpeniski).
Lai šo saprast būtu vēl vieglāk, nebūtu jādomā par formulām, un jebkurš arī varētu sev vēlamajai distancei aprēķināt nepieciešamo treniņu apjomu, esmu izveidojis nelielu rīku, kurš pateiks priekšā cik daudz gatavošanās procesā ir jānoskrien.
Distance, ko vēlies noskriet: km

13 comments :

  1. Uz Chrome tas rīks man neko nerāda :(

    AtbildētDzēst
  2. Man nerāda ne uz IE8, ne Mozillā :(

    AtbildētDzēst
  3. Šķiet, nu vajadzētu būt kārtībā

    AtbildētDzēst
  4. un kā ar laika periodu , kurā būtu jāsaskrien šis skaits? piemēram, gatavojoties maratonam tie ir 28 km 14 reizes. vai tavuprāt skaitās 10 gadu laikā ar lieliem pārtraukumiem saskrietais, pēdējo divu gadu laikā, .pusgada, mēneša?

    AtbildētDzēst
  5. Par periodu jau aizdomājos pirms rakstīšanas, un, lai arī garākām distancēm, tas varētu būt relatīvi garāks nekā īsajām, tomēr vēlamais apjoms, manuprāt, būtu pieveicams ne ilgāk kā tik nedēļās, cik kilometru gatavojoties jāskrien, t.i. maratona gadījumā tās būtu 28 nedēļas.

    AtbildētDzēst
  6. Iznāk, ja es vēlos noskriet 100km sacensībās, tad man būtu vēlams noskriet 34 reizes vismaz 67km??

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tā nu sanāk. Protams, ultra- distancēm par šo aprēķinu var diskutēt, taču pēc šādas gatavošanās 100km noteikti spētu visu noskriet (ar uzsvaru uz vārdu "noskriet"), piedevām vērā ņemamā ātrumā. Līdz galam jau droši vien tiktu arī bez pienācīgas trenēšanās.

      Dzēst
  7. 1x1km = 1km
    1x2km = 2km
    2x3km = 6km
    2x4km = 8km
    3x6km = 18km
    5x9km = 45km
    7x14km = 98km
    21 skrējiens, 178 km un gatavs pusmaratonam

    AtbildētDzēst
  8. tā arī sanāk jāgudro kāds gudrāks algoritms,
    priekš pusmaratona - šaubu nav, ka ja kādam izdodas treniņā noskriet 12 km, tad tiks galā arī ar pusmaratonu, bet nu, lai noskrietu 100, droši vien nevajag 34x67
    ja godīgi, tad pirms 100 nebiju nekad skrējis vairāk par maratonu. Ir vēl citi svarīgi parametri, piemēram, slodzes ilgums kā tāds. Nekas, ja neesi nekad skrējis vairāk kā 20 km, bet ja esi 8h no vietas dejojis, tas ļauj ticēt, ka 42 noskriesi līdz galam..u.tml.

    AtbildētDzēst
  9. Varbūt kāds no visiem ekspertiem varētu padalīties zināšanās/pieredzē, kā ir ar iešanu un skriešanu? Neesmu pārāk tuvos draugos ar skriešanas treniņiem, man patīk skriet, bet tā pat bez mērķa vienai vairāk par dažiem km kļūst garlaicīgi un kopumā ne pārāk bieži saorganizējos.. vienu reizi Rīgas skrējienā noskrēju 10km laikā mazliet zem stundas, sanāca labi, vairāk gan nav mēģināts. Toties ikdienā eju ~ 7km katru dienu un bieži piedalos pārgājienos un citās aktivitātes, un, protams atkarīgs no seguma un 101 apstākļiem, bet 20-30 km problēmas nesagādā. Šogad ir mērķis piedalīties kādā garākā skrējienā, cik droši ir mēģināt lēni skriet tos pašus ~ 20km līdz varbūt max 30 km? Vai tās tomēr ir divas pilnīgi dažādas lietas… un jau iepriekš paldies par viedokļiem:)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ja ikdienā skriets pēdējā laikā nav, tad tas ar ko vajadzētu sākt ir šādas garākas pastaigas pārvērst skriešanas/iešanas režīmā, teiksim 5 minūšu ātra iešana + 5 minūšu lēna skriešana, un pamazām iešanas pauzes saīsināt un pakāpeniski arī pagarināt skriešanas posmus. Ja šāda skriešana apvienojumā ar iešanu nerada problēmas, tad arī varētu domāt par nepārtrauktu skriešanu, taču jebkurā gadījumā skriet, uzreiz sākot ar, teiksim, 20 kilometriem, nebūtu pareizākais - ja grib tikai skriet, tad jebkurā gadījumā ir jāsāk ar īsākām distancēm un ir jānovērtē kā vispār organisms reaģē uz skriešanu.

      Dzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...