Sagurums jūtams

Nu ir jau vairāk kā 24 stundas pagājušas kopš vakardienas skrējiena. Pa dienu bijām izgājuši nedaudz uzskriet un izkustināt kājas. Lai arī pašam tāda kopējā sajūta ir gluži ok, bet nu kājas gan atgādina, ka kaut kas ir darīts. Ikru muskuļi gana stīvi. Treniņā gan pats noteicu, ka, ja baigi vajadzētu, gan jau, ka vēlreiz varētu arī noskriet to gabalu arī šodien, bet nu nez vai tas ir tas, ko man šobrīd gribas.
Lai vai kā, joprojām ir jūtams gandarījums par noskrieto, šogad vēl 18.novembrī vajadzētu uzskriet tradicionālo Rembates skrējienu, bet citādi varu ar visu sirdi nodoties nākamā gada gatavošanās darbiem (t.i. cītīgai skriešanai). Nākamnedēļ tā nedaudz jāatvelk elpa un tad jau aidā uz priekšu. Tas gan tagad par lielu nožēlu jau notiks tumšajā dienas daļā.