Orientēšanās tehnikas viens no kalngaliem ir spēja paredzēt situāciju un vizuāli iztēloties apkārtni, kurā nonāksi tikai pēc brīža , teiksim pēc 100-200 metriem, tādējādi karti jau būsi lasījis uz priekšu un, nonākot tajā vietā, vairs nebūs jāmeklē, kur tad īsti atrodies.
Vakar aizdomājos, vai eksistē arī citi sporta veidi, kur kas līdzīgs ("paredzēšana uz priekšu") ir nepieciešams. Piemēram, šahā vai dambretē ir nepieciešams domāt vairākus gājienus uz priekšu, tāpat arī komandu sporta veidos ir nepieciešams paredzēt, kur pēc brīža atradīsies tavs komandas biedrs, lai saņemtu piespēli. Taču, manuprāt, vislielākā līdzība ir rallijā, kur vizuāli prātā jau nepieciešams redzēt nākamo vai pat aiznākamo līkumu, parasti ar stūrmaņa palīdzību, lai arī fiziski šis līkums redzams vēl nav. Lai gan varbūt ir vēl kāds sporta veids, kur šī nepieciešamība "redzēt uz priekšu" pastāv vēl lielāka...
Īstenībā mežā ir jāredz apvidus ar kartes autora acīm... Un tad var arī paredzēt nākotni;)) Tuvāku un tālāku.
AtbildētDzēstUgu, īpaši Magona kartē dažreiz brūns punkts ir mikropaugurs, kuru tikai pats kartes autors spēj ieraudzīt...:))
AtbildētDzēst