Leģendas

renchix, uzraksti par leģendu izmantošanu! Cik bieži ieskaties? Kam pievērs uzmanību? Vai ir situācijas, kad visas distances laikā iztiec tikai ar to informāciju, kas ir KP aplītī un leģendā nemaz neieskaties?

Atkal anonīmais lasītājs kādā no komentāriem vēlējās dzirdēt manu viedokli kādā jautājumā - šoreiz par leģendām - bet ne par tām, kuras stāsta par seniem laikiem.

Neorientieristiem būtu vērts zināt, ka orientēšanās sportā par leģendu tiek saukta kontrolpunkta novietošanas vieta konkrētajā objektā, piemēram, ziemeļu ieplakas austrumu malā. Visu kontrolpunktu leģendas ir attēlotas uz kartes malas, kā arī parasti ir pieejamas uz atsevišķas lapiņas startā - šo lapiņu tad arī parasti dēvē par leģendām. Leģendā papildus punkta novietošanas vietai tiek norādīts arī kontrolpunkta numurs, pēc kura, pieskrienot pie kontrolpunkta, tad nu var arī noteikt, vai esi nokļuvis pie īstā punkta.

Par to, kā es izmantoju leģendas, gan īpaši daudz ko stāstīt nav. Tas, ko noteikti vienmēr paskatos ir kontrolpunkta numurs, jo, kā jau minēju, tā ir vienīgā informācija, pēc kuras vari 100% zināt, ka esi atradis īsto punktu (protams, ja vien punktu licējs, nav sajaucis vietām numurus). Skrienot distancē, bieži vien pie sevis atkārtoju nākamo divu kontrolpunktu numurus, lai gan, ja tā labi padomā, tad, šķiet, pie punkta pieskrienot, numuru vēlreiz leģendā pārbaudu - vai patiesi ir īstais. Reizēm gan ir bijušas nedienas, kad, pieskrienot pie īstā punkta, ir sanācis leģendās pārskatīties un izdomāt, ka esmu tomēr nepareizā vietā, taču tas ir gadījies vien dažas, uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas, reizes. Katrā ziņā it sevišķi stafetēs, kad mežā punktu ir jo īpaši daudz un tuvu viens otram, kontrolpunktu numuru pārbaude ir jo īpaši no svara.

Šad un tad sacensībās uz kartes pie kontrolpunkta jau ir rakstīts punkta numurs (tautas sacensībās, kur distanci savelc pats, arī dažās lielajās sacensībās, piemēram, Jukolā). Tādās reizēs vispār bieži vien mēdzu iztikt bez ieskatīšanās leģendu lapiņā. Taču patiesībā leģendu izmantošana manā izpratnē ir ļoti atkarīga no tā cik detalizēts ir apvidus un cik daudz spēj par punkta atrašanās vietu spriest pēc tā, kas ir attēlots pašā kartē. Ir objekti, kuriem leģendā nekādu papildinformāciju neatradīsi, taču jo apkārtnē ir vairāk objektu un apvidus ir mazāk pārredzams, jo lielāka nozīme ir leģendas zināšanai. Patiesībā, jau laicīgi izpētot leģendu, ir reizes, kad pat ir iespējams izšķirties par punkta ņemšanas variantu, izvēloties to, kurā var ienākt punktā no tās puses, kur punktu jau var redzēt pa gabalu. Leģendā parasti arī cenšos ieskatīties, ja karte ir ļoti sīki izzīmēta, un īsti nav iespējams pateikt, kur tad īsti punkts atrodas.

Sprintā mēdz būt punkti vietās, kurās, laicīgi neapskatot leģendu, var pazaudēt visai daudz laika. Labākais piemērs, manuprāt, ir žoga stūris, kur, neapskatot leģendu, nav iespējams iepriekš pateikt, vai punkts būs žoga iekšpusē vai ārpusē, un attiecīgi no tā bieži vien ir atkarīgs variants, kuru izvēlēties, lai nokļūtu punktā.

Domāju, ka noteikti pats leģendās bieži vien varētu skatīties vairāk, kas noteikti palīdzētu punktu paņemt pārliecinošāk, bez liekas sabremzēšanās punkta rajonā. Līdz šim vislabākais treniņš leģendu lasīšanai bija 2008.gada Eiropas čempionāts, kura laikā iejutos distanču testētāja lomā, un viens no uzdevumiem bija pārbaudīt tieši to, vai punkts ir iemarķēts pareizajā vietā saskaņā ar leģendu. Atminos, ka pāris reizes bija brīži, kad, esot pie īstās virsotnītes purvā, pirmajā mirklī punktu nemaz nemanīju, jo pēc leģendas tas atradās kalniņa otrajā pusē. Tādu punktu toreiz bija ne mazums, tāpēc ne par velti čempionāta dalībniekiem toreiz bija ko papūlēties, lai distanci veiktu bez kļūdām.

Tāpēc nobeigumā jāsaka, ka, lai arī galvenie orientierista atribūti ir karte un kompass, tomēr leģendas bieži vien spēlē ļoti lielu lomu, tāpēc par tām aizmirst noteikti nedrīkst.