Mana pirmā 10MILA

Lai arī orientēšanās sportā esmu jau gana sen, un arī ārpus Latvijas startējis gana daudz, līdz šim arī jau piecas reizes esmu startējis Jukolā, kas ir lielākās orientēšanās stafetes pasaulē, tomēr līdz šim ne reizi vēl neesmu piedalījies 10MILA stafetē, kas arī ir atrodama lielāko orientēšanās stafešu sarakstā. 10MILA katru gadu aprīļa beigās/maija sākumā norisinās Zviedrijā. Sieviešu komandā startē 5 dalībnieces, savukārt vīriešiem komandā ir 10 sportisti. Šogad gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē komandu skaits ir ap 350, kas, pieplusojot vēl Junioru un Open grupu, kopā pulcēs vairāk kā 6500 dalībnieku. Līdzīgi kā Jukolā arī 10MILA stafetē starts vīriešu komandām ir vakarā, kad mežā jau ir iestājusies tumsa, un līdz ar to pirmie aptuveni 6 etapi norisinās nakts melnumā, kuru izgaismo vien skrējēju galvas lampas.

Šogad iespēja skriet 10MILĀ radās pateicoties somu klubam Lapuan Virkiä, kura sastāvā esmu kopš pērnā gada nogales. Pēdējo mēnesi ik pa laikam mainījās domas par to, kuru etapu es varētu skriet, galvenā izšķiršanās bija starp pirmo un trešo etapu - pirmo tāpēc, ka Jukolā divreiz ir padevies visai labs starts tieši pirmajā etapā, savukārt trešais etaps tāpēc, ka šajā etapā, kas tiek dēvēts arī par garo nakti ("långa natten"), visiem dalībniekiem ir vienāda distance (nav farstu), un liela nozīme ir spējai noskriet pienācīgā ātrumā šos 17 kilometrus. Galu galā somi izlēma, ka man tomēr tiks uzticēts trešais etaps, kas nozīmē, ka sestdienas vakarā (pareizāk sakot naktī) laikā starp aptuveni 12iem un 2iem naktī būšu sastopams Finspång mežā. To kā man būs veicies savā pirmajā 10MILĀ varēšu vien vērtēt, kad būšu atgriezies mājās, jo šobrīd īstas pārliecības par to, ko tur sagaidīt, nav.

Un jā, pateicoties Ryanair, ceļojums uz Zviedriju ilgs vien nedaudz mazāk kā 20 stundas, sestdienas vēlā pēcpusdienā izlidojot no Rīgas, un svētdien jau ap pulksten 14iem esot atpakaļ Rīgā. Galvā rēķinot, saskaitīju ap 30 orientieristiem, kas no Latvijas dosies uz Zviedriju. Un lai arī turpceļā droši vien daļa jau dosies uz Zviedriju ātrāk kā es (kaut vai tāpēc, ka sievietēm starts ir sestdien pa dienu), taču pieļauju, ka atpakaļceļā gan lidmašīna varētu būt visai pilna ar orientieristiem.