Par lielu pārsteigumu man pašam šodien izdevās izcīnīt uzvaru Ziemeļu kausā, otro vietu apsteidzot par vairāk kā 3 minūtēm. Pārsteigums bija vairāk nevis par uzvaru (finišā zināju, ka vieta būs laba), bet gan par to, ka mans pārsvars pār pārējiem bija tik liels.
Par savu skrējienu varu teikt to, ka pagāja kāds laiciņš kamēr tā kārtīgi ieskrējos (laikam bija vajadzīgs kāds garāks etaps), tāpēc arī, pēc splitiem skatoties, pirmie laiki etapos sākuši parādīties vien ar 9.KP (karte ir atrodama zemāk). Sākumā gan bija arī nelielas kļūdiņas (uz 3.KP un 7.KP), bet lielākās kļūdas distancē uztaisīju uz 10.KP un 11.KP. Pie 10.KP mani izsita no ritma tas, ka tajā vietā savulaik bija dedzis mežs un tur tas apvidus nedaudz atšķiras no citām vietām (uz šo vietu iekrītu jau, šķiet, otro reizi šajā mežā). Līdz ar to arī aptuveni tās 20 sekundes, ko zaudēju labākajam etapā, arī tur nostāvēju uz blakus pauguriņa, mēģinot saprast situāciju. Savukārt uz 11.KP kārtīgi kartē neizlasīju, ka punkts ir pirms kāpas un, būdams vēl pa kreisi no punkta, uzrāpos kāpā un mēģināju punktu ieraudzīt tur - par laimi gana ātri attapos.
Pēc minētajām kļūdām patiesībā citu kļūdu varētu teikt, ka nebija, ja neskaita nelielu saminstināšanos pie 17.KP, un apstāšanos pie 23.KP, mēģinot saprast, vai esmu patiesi pie īstā punkta. 23.KP kartē izskatās tā, it kā punkts atrastos uz mikropaugura, kas ir uz garas "desas", taču patiesībā, ja kārtīgi ieskatās, tad var redzēt, ka punkts atrodas kalna nogāzē un aiz punkta kalns turpinās uz augšu nevis uz leju. Tieši šo sākumā nepamanīju un tāpēc, ieraugot punktu, īsti neticēju, ka tas ir manējais.
Pie karšu maiņas punkta pagrābu karti un leģendas (kuras pēc tam mēģināju skrienot pēc iespējas ātrāk iedabūt savā leģendu turētājā) un biju pārsteigts ieraugot Raivo, kurš startēja 4 minūtes pirms manis. Atlikušo distances daļu veicām kopā, un savā ziņā jāsaka viņam arī paldies, jo Raivo klātesamība bija papildus stimuls turpināt skriet maksimālā ātrumā, jo visu laiku bija kāds, kurš "elpo mugurā". No viņa izdevās atrauties vien uz pirmspēdējo punktu. Jāsaka arī, ka Kāpas lapā publicētajos grafikos gan rāda, ka visu laiku viņš ir skrējis pa priekšu, lai gan patiesībā pirms manis nevienu punktu viņš nepaņēma, toties spēja radīt drošības sajūtu, ka izdosies no kļūdām izvairīties.
Galu galā 15,7 km tika veikti 1:15:57, un trijniekā izdevās iespraukties arī Raivo, kurš Kalvim, kurš finišēja otrais, zaudēja nepilnu minūti. Pašam man ir patiess prieks par savu veikumu, jo vairāk tāpēc, ka šī bija atlase uz Eiropas čempionātu, un atlasei tika izcīnīti svarīgi 100 punkti. Šobrīd gan sagurums ir visai milzīgs, jo šogad tādā tempā un tik ilgi skrējis nebiju, un patiesībā arī jutu, ka vēl noteikti pie ātruma ir kur pielikt, it sevišķi tāpēc, ka maz ir skriets pa apvidu. Tagad jāgaida sestdiena, kad būs jāskrien, cerams, beidzamajā atlasē Aronas kausā.
Karte - 1.aplis | Karte - 2.aplis |
Šeit būs pareizie absolut time grafiki
AtbildētDzēsthttp://www.mona.lv/odb/2010/gg/zk.htm
Paldies!
AtbildētDzēstātrums zem 5 .... wow!
AtbildētDzēstRenār, ja nav noslēpums, ar ko nodarbojas Tavi vecāki? Vai kāds no viņiem kādreiz arī ir bijis augsta līmeņa sportists? Vai vismaz amatierisma līmenī nodarbojies ar kādu sporta veidu?
AtbildētDzēstMamma kaut kad vidusskolas gados spēlēja rokasbumbu, un patiesībā arī mani tālajā 1995.gadā gribēja sūtīt uz to pašu sporta veidu, bet togad nevienu rokasbumbā neņēma un nokļuvu orientēšanās pulciņā. Savukārt tētis visai nopietni aizrāvās ar šahu, tāpēc varētu teikt, ka vismaz "šahs skrienot" kā dažs labs ir nodēvējis orientēšanos kaut kādas līdzības ir devis. Bet citādi orientēšanās un citi izturības sporta veidi nav bijuši arī tuvāko radu lokā īpaši piekopti.
AtbildētDzēsthttp://www.flickr.com/photos/31410566@N04/4515070955/sizes/l/
AtbildētDzēst