BalticMiles pusmaratons Jūrmalā

Kāds jau teiktu, ka divas nedēļas pēc kārtas skriet pusmaratonu nav īsti prātīgi, taču ja tas tiek darīts tā, ka neliela spēka rezerve vēl atliek un ir iespēja tikt pie labām balvām, tad mani laikam atturēt ir grūti. Un, lai arī jūlija beigās vēl šaubījos par startēšanu Kuldīgas pusmaratonā, tad nu ir sanācis, ka esmu augustā paspējis noskriet jau divus.

Nedēļas nogale atkal solījās būt īpaši karsta, tāpēc īpašu cerību par to, ka būs vēsāks kā Kuldīgā nebija. Svētdienas rītā pēc deviņiem termometrs rādīja jau 27 grādus, kas liecināja ka karsti būs, ko noteikti vēl grūtāku padarīs skriešana pa pludmales smiltīm (smilšu posms katrā no 10,5 km garajiem apļiem bija ~2,5km garš), kur no ēnas patverties nebūs iespējams. Tomēr aptuveni stundu pirms starta Jūrmalai strauji tuvojās negaisa mākoņi, kas atnesa aptuveni desmit minūšu ilgu negaisu, un nolijušais lietus pirms starta gaisu krietni atveldzēja, līdz ar to vismaz karstums nebija tik liels, kā gaidīju.

Organizatori noteikti bija cerējuši, ka dalībnieku skaits noteikti būs krietni lielāks. Par ko liecina kaut vai tas, ka minimaratona nolikumā bija izsludinātas balvas katram 100., 200., 300., 400 un 500. finišētājam, bet uz starta līnijas minimaratonā izgāja vien nedaudz virs 200 dalībniekiem. Arī pusmaratonā startēja vien ap 130 dalībniekiem, lai gan pieļauju, ka dažus nobiedēja karstais laiks, daļa bija savu šī gada pusmaratonu pieveikuši Kuldīgā, bet daļa par pasākumu nemaz nebija dzirdējuši, jo informācija par skrējienu Jūrmalā parādījās vien jūlija vidū. Taču visādi citādi pasākums bija noorganizēts diezgan vērienīgi ar pasākuma vadītāju, koncertprogrammu finišā, vērienīgām balvām, labu dzirdināšanu distancē un interesantu trasi.

Iepriekšējā vakarā internetā parādījās dalībnieku saraksts un, to caurskatot, sapratu, ka, ja vien sacensību dienā nepieteiksies vēl kāds spēcīgs skrējējs, tad uzdevums Jūrmalai būs finišēt trešajā vietā. Uz starta līnijas stāvot, manīju, ka klāt neviens nācis nav un tad nu nācās vien ar uzdoto uzdevumu tikt galā.

Distance divi 10,55 km apļi. Sākums nedaudz pa smiltīm, tad Dzintaru, Bulduru prospekta asfalts ~5-6km garumā, tad asfaltēts veloceliņš ~2-3 kilometri un beigās skrējiens atkal pa pludmali ~2 kilometri. Jau no paša starta, kā jau gaidīts, skrējienu krietni ātrāk uzsāka Valērijs Žolnerovičs un Jānis Višķers, kuriem līdzi aizskrēja arī Dmitrijevs Andrejs, kurš līdzīgi visai strauji iesāka arī pirms nedēļas Kuldīgā. Tālāk jau skrēju es kopā ar vēl četru skrējēju grupiņu. Sākotnēji temps līdzīgi kā Kuldīgā bija ļoti mierīgs, un droši vien gan tas, gan arī ne tik karstais laiks arī pārējiem deva vairāk spēka, jo mūsu piecu cilvēku grupiņa pirmo biedru pazaudēja vien pēc ~6 kilometriem, kad uz veloceliņa nedaudz pieauga temps, nākamais atkrita pēc uzskriešanas uz pludmales, un pirmo apli nobeidzām triju cilvēku grupiņā, bet priekšā jau nepilnas pusminūtes attālumā vīdēja arī trešajā vietā skrienošais Dmitrijevs, kurš nu jau bija krietni tuvāk nekā pēc skrietiem 5-6 kilometriem.

Tad nu bija skaidrs, ka otrajā aplī būs jātiek prom no maniem līdzskrējējiem, gan arī jānoķer trešā vieta, un, izgriežoties uz Dzintaru prospekta, jūtami pieliku ātrumā un mani līdzskrējēji sāka pamazām attālināties, savukārt priekšā skrienošajam sāku tuvoties diezgan strauji un jau pēc aptuveni diviem trim kilometriem viņu biju noķeŗis, un lai arī pirmajā mirklī šķita, ka viņš iesēžas aizmugurē man, tomēr pavisam drīz jau skrēju viens pats kopā vien ar riteņbraucēju, kurš bija nozīmēts pavadīt trešajā vietā skrienošo. Līdz skrējiena beigām gan vēl bija atlikuši aptuveni 6 kilometri, tomēr sapratu, ka spēka uzņemtā ātruma noturēšanai vajadzētu pietikt un, lai arī no sekotājiem turpināju atrauties un būtu varējis arī uz beigām piebremzēt, tomēr drīz vien sapratu, ka būtu neslikti noskriet ātrāk par Kuldīgas rezultātu, tāpēc arī pēdējos kilometrus pa smiltīm skrēju pilnā ātrumā, lai arī līdzjutējiem un skatītājiem prieks.

Finišēju ar rezultātu 1:13:36,81, kas ir par divdesmit sekundēm ātrāk kā pirms nedēļas Kuldīgā, līdz ar to arī mazo uzdevumu, uzlabot Kuldīgas rezultātu arī izdevās izpildīt godam. Tālāk jau sekoja pārģērbšanās, slēpšanās no lietus, kurš vēlreiz atveldzēja Jūrmalu šajā karstajā dienā, apbalvošana, došanās mājup un mazās svinības ar kūku un šampanieti kopā ar maniem foršajiem līdzjutējiem, bez kuriem skrējiens nebūtu iedomājams - paldies viņiem.

Nu un tagad, kad šis pusmaratons ir garām, jāskatās tālāk uz priekšu. Augustā gan pusmaratonu vairs nebūs, bet Valmierā 19.septembrī gan skriešu. Un varbūt tur būs jāmēģina noskriet tuvāk savām spējām, tuvāk savam pērnā gada Valmieras rezultātam, jo kā nekā arī te Jūrmalā otro apli noskrēju gandrīz par divām minūtēm ātrāk nekā pirmo. Tā ka skrējieniem vēl nebūt šogad punkts nav pielikts, bet nu pāris nedēļas vismaz sacensībās mani varēs manīt atkal ar karti rokā. Nu kaut vai jau šonedēļ, kad nedēļas nogalē būšu Apē "Malienas kausā".

Un te vēl dažas bildes no vakardienas skrējiena: