No vienas puses, sākumā skrienot pa vējam, bet beigās skrienot pretvējā, beigās ir lielāks gandarījums, nonākot mājās, un droši vien vispār vēlme vairāk cīnīties ar vēju un ātrāk nonākt galā ir lielāka. No otras puses, ņemot vērā, ka uz treniņa beigām vēl būs sakrājies nogurums, tad, lai to kompensētu, sākumā vajadzētu skriet grūtākos apstākļos (pretim vējam), bet beigās, kad spēka ir mazāk, tad var ļauties tam, ka vējš no mugurpuses palīdz tikt uz priekšu.
Katrā ziņā es iedomājos, ka tā ir līdzīga situācija kā ēdot, piemēram, saldējumu. Ja bļodiņā ir ieliktas divas dažādas saldējuma bumbiņas, tad ir cilvēki, kas vispirms apēd garšīgāko un mazāk garšīgo saldējumu atstāj beigām, ir tādi, kas gardāko pataupa, tā teikt, saldajam ēdienam - pašām beigām, bet ir vēl arī tādi, kas ēd pa drusciņai no viena un otra, līdz viss ir apēsts. Pēdējā gadījumā gan tik un tā paliek pēdējā kumosa izvēle - vai nu par labu gardākajam vai mazāk gardajam kumosam.
Saldējumu ēdot, parasti atstāju gardāko uz beigām, un arī vēja treniņos biežāk izvēlos skriet vispirms pretvējā un beigās baudīt patīkamu skrējienu ar vēju no muguras. Minētais treniņš gan vairāk pagāja lielāku un mazāk apļu skriešanā, bet pēdējie 3km pat sanāca pretvējā.
Bet kā ir ar Tevi, mans dārgais skrienošais lasītāj, vai vējš ietekmē Tava treniņa plānojumu? Un kā ir ar saldējuma ēšanu?
Es labāk lieku divas garšīgākās bumbiņas saldējumā nekā vienu mazāk garšīgu un otru vairāk garšīgu :)
AtbildētDzēstMan vienalga, jo sliktāki laikapstākļi,jo vairāk norūdos....vienīgi nepatīk skriet, kad ir virs -20 grādiem...
AtbildētDzēstVējam nekad nepieveršu uzmanību. Kā sanāk, tā sanāk.
AtbildētDzēstNekad neesmu pievērsis uzmanību vēja virzienam. Vienīgais, kas mani savulaik spēja atturēt no treniņa, bija vētra - lietu vai salu var panest, bet, ja dzirdi kokus lūstam, tad gan nav omulīgi.
AtbildētDzēst