Balticmiles "pusmaratons" jeb varbūt vienkārši Balticmiles skrējiens

Vakar Jūrmalā AlphaBaltic (maratoni.lv) rīkoto pasākumu ietvaros jau otro gadu notika Balticmiles pusmaratons. Kaut arī pasākums notika vairs ne pirmo reizi, tomēr organizētības ziņā plaši sperts solis atpakaļ. Lai kāds pārāk neapvainotos, nesākšu uzskaitīt visas nebūšanas, taču droši varu aicināt organizatorus no nākamā gada pasākuma, ja tāds ir plānots, droši svītrot vārdu "pusmaratons", ja reiz pareizi trasi samērīt prasmes nepietiek.

Jautrība ar trases aprakstiem sākās jau labu laiciņu pirms pasākuma, jo sākotnēji nolikumā tika vēstīts, ka trase atšķirībā no pagājušā gada būs 100% ar asfalta segumu, kas rosināja domas, ka rudenī iespējams būs mačs, kur varēs cerēt uz augstu rezultātu, jo Jūrmala patiesi ir ideāla vieta, kur uztaisīt ātru trasi - līdzeni, ēnaini, gari, taisni posmi - viss, kas vajadzīgs ātrai trasei. Nelielas šaubas gan radīja tas, ka 10 kilometru distancei trases aprakstā bija minēts, ka tā ved arī pa veloceliņu, kāpu zonu un pludmali, tāpēc jau tad organizatoriem rakstīju vēstuli, lai noskaidrotu, vai pusmaratona trase, kā solīts, būs tikai ar asfaltu klāta. Atbildi gan nesagaidīju, bet redzot to, ka atstājot uz pēdējo brīdi pieteikšanos, dalības maksa būtu Latvijas mačiem ļoti liela, pieteicos tik un tā. (Tā gan bija kļūda, jo mačam nākot tuvāk un pieteikto dalībnieku skaitam īpaši nepieaugot, mačam varēja pieteikties pat 2x lētāk, izmantojot dažādas akcijas, lai kaut kā nebūt dalībniekus pievilinātu. Tāpēc galu galā visvairāk samaksāja tie, kas pieteicās savlaicīgi).

Nolikumā 10km distance diezgan drīz tika nomainīta pret 5km distanci, 10 kilometru distanci vispār svītrojot, bet pēc pāris dienām no jauna uzradās arī 10 km distance - turpinām dalībnieku pievilināšanas trikus. Protams, augusta beigās parādījās ziņa, ka arī pusmaratons tomēr būs ne tika pa asfaltu, bet arī pa pludmales smiltīm, līdz ar to cerības par augstu rezultātu automātiski zuda.

Īsi pēc starta

Taču kā izrādījās tie vēl nebija galīgie pārsteigumi, jo, jau skrienot un pieveicot pirmo no diviem apļiem, pēc pirmā apļa laika kļuva skaidrs, ka aplis ir jūtami īsāks par nepieciešamajiem 10.55 kilometriem. Finišā aprunājoties ar GPS pulksteņu īpašniekiem, kļuva skaidrs, ka aplis ir bijis ap 10.2 kilometrus garš (pavirši samērot kartē arī aplis sanāk tie paši 10.2 km), līdz ar to pusmaratona (21.0975 km) vietā dalībniekiem tika vien 20.4-20.5 kilometri, un trūkstošie 600-700 metri droši var tikt gala rezultātam pieskaitīti kā no 2-4 minūtes (atkarībā no katra konkrētā skrējēja ātruma). Protams, arī 10 kilometru distance patiesībā attiecīgi bija 10.2 kilometri.

No vienas puses pusmaratons jau ir tikai kaut kāds metru kopskaits un var jau šķist, kāda gan pārsimts metriem šurp vai turp ir starpība. Tomēr vienots distances garums ir tieši tas, kas lielai daļai rada motivāciju skriet un censties pārspēt savus iepriekšējos rezultātus konkrētajā distancē, savukārt daļai tas ir vienkārši viens no mazajiem mērķiem - kaut reizi pieveikt pusmaratonu. Kā vieniem, tā otriem nākas vien teikt, ka šo skrējienu varat izsvītrot no saraksta kur ievilkt ķeksīti par pieveiktu pirmo vai kārtējo pusmaratonu, jo vienkārši tik daudz šoreiz noskrējuši neesat. Domāju, ka jo īpašu sarūgtinājumu sajuta arī sacensību uzvarētājs no Sanktpēterburgas, kurš mērojot gana tālu ceļu uz solīto asfalta pusmaratonu Jūrmalā, tika pie skriešanas pa smiltīm, kā arī īsās trases dēļ palaida garām iespēju labot savu personisko rekordu pusmaratona distancē, kas pēc distancē uzrādītā tempa viņam noteikti būtu izdevies. Jebkurā gadījumā, pat izlemjot, ka trase vedīs arī pa smiltīm, nav skaidrs, kāpēc organizatori pagājušajā gadā sertificētās trases vietā izdomāja trasi izmainīt.

Galu galā jāpiemin arī par to kā man pašam gāja Jūrmalā, un jāsaka, ka kaut arī biju noskaņojies, ka maču varētu vinnēt, un pirms starta patīkami pārsteidza organizatoru piešķirtais 1. numurs, ko spraust pie krekla, tomēr jau no paša starta Krievijas skrējējs jūtami augstākā tempā strauji attālinājās, un viņu noķert vakar nekādu variantu nebija. Līdz ar to atlika vien uzdevums finišēt otrajā pozīcijā. Jau pirmā apļa vidusdaļā bijām trīs pretendenti uz 2.vietu - Kristaps, Andrejs un es. Pēc pirmā apļa beigu posma pa smiltīm pa asfaltu tempu nedaudz uzkāpināju un tad jau bijām vien divi ar Andreju, kurš pēc 3-4 kilometriem pamazām sāka atpalikt, un, lai arī beigās viegli nebija itin nemaz, tomēr izdevās finišēt otrajā vietā ar 20.4 kilometru distances rezultātu 1:08:05 - 52 sekundes aiz uzvarētāja (otrajā aplī 6 sekundes gan viņam biju atvinnējis) un 13 sekundes priekšā Andrejam.

Renārs Roze, Oleg Babchin, Andrejs Sergejevs

Protams, par otro vietu, jo vairāk ņemot vērā to, ka vakar tas bija rezultāta maksimums varu būt apmierināts, taču visas nebūšanas ar trasi un vēl dažām lietām, nedaudz garastāvokli pabojāja. Protams, kaut vai vērtīgo naudas balvu dēļ uz maču droši vien brauktu arī pēc gada, bet organizatorus tomēr ļoti gribu aicināt - nu nečakarējiet dalībniekus!

Rezultāti -  Bildes maratoni.lv - Bildes facebook.com - Vēl viens apliecinājums organizatoru izpratnei par skaitļu relativitāti