pirmdiena, 2011. gada 7. novembris

Renārs Roze: „Ar skriešanu es naudu nepelnu”

. . .

Vakar, izmantojot iespēju uzskriet vietējās sacensībās, piedalījos Zilo kalnu sezonas noslēguma sacensībās krosā. Trase vijās pa Zilo kalnu distanču slēpošanas trasi, un vīriešiem bija jāskrien četri apļi, katrs nepilnu 2.5km garumā. Dalībnieku īpaši daudz nebija, taču, kas izkustēties gribēja uz mežu bija atnācis. Neskaitot pirmo apli, pārējos skrēju vienatnē, un izdevās skrējienu uzvarēt ar rezultātu 35'41". Kaut arī tas ir divdesmit sekundes lēnāk kā pirms gada, taču pēc rezultāta īpaši nedzinos, jo vienkārši gribēju izbaudīt skrējienu un tikt pie kāda ātrāka treniņa. Tā iemesla dēļ arī pirmo apli centos skriet kopā ar citiem skrējējiem, un tikai tad nedaudz varbūt kāpināt tempu. Pēc finiša arī tiku nointervēts no skriesim.lv veidotāja Denisa Gorbas puses, un zemāk publicēju nerediģētu interviju, kāda tā parādās skriesim.lv:

Viens no labākiem Latvijas gargabalniekiem intervijā skriesim.lv novērtēja savus sasniegumus šosezon un padalījās ar viedokli  par skriešanas kustību Latvijā.
- Renār, pastāsti skriesim.lv lietotājiem par saviem sasniegumiem 2011.gadā, kādi tev bija labākie starti?
-  Droši vien, pats labākais bija rudens maratons Amsterdamā, izdevās uzlabot personīgu rekordu gandrīz par 4 minūtēm – 2.22.29. Šogad laboju personisko rekordu pusmaratonā – 1.09.19 Valmierā.  Latvijas čempionāta šosejas skrējienā 10 km distancē „Nike Riga run”, kur es patiesība startēju pirmo reizi, paliku ceturtais, pie ātruma vēl ir jāpiestrādā, lai ari īsajos distances kaut ko sasniegt,  izturība man ir, ko var redzēt.
Maratonā Latvijā pēc sezona laikam esmu trešais. Pirmais Valerijs Žolnerovičs, otrais Mareks Florošeks, kurš Rīgas maratonā noskrēja par 2.21.08

- Cik es zinu, agrāk tu startēji orientēšanā, bet tagad pievērš uzmanību skriešanai?
- Patiesībā šogad – pirmais gads, kad es praktiski nemaz  nestartēju orientēšanas sacensībās.  Es nostartēju kādos tikai trīs mačos. Bet visos iepriekšējos gados es skrēju pa mežu, braucu arī uz pasaules čempionātiem.

- Kāpēc, apnika orientēšana? Vai skriešanā ir lielāks balvu fonds vai kādi iemesli?
- Droši vien viss ir pa daļām. Man tāda pārliecība ir, ka jā skriet orientēšanā, tad arī jātrenējas orientēšanas tehniku, daudz jāskrien pa mežu. Man tik daudz nesanāk laika. Skriet es varu pēc darba vai no rīta pirms darba. Tādā laikā es uz mežu nevaru tikt.

- Pastāsti, ka tu trenējies, kāda slodze tev bija nedēļas laikā vai mēneša apjoms?
- No rīta pirms darba es skrienu kādus 45 minūtes, vakara atbraucu mājas, tad ap 19 – 19.30 izskrienu stundu – pusotras. Skriet iznāk pa tumšu. Tagad pēc pulksteņa pagrieziena no rīta kļuva gaišāk.

- Vai sasniegtais rezultāts maratonā atbilst sporta meistara normatīvam?
-  Sporta meistars ir 2.22.00, tā kā pietrūka pusminūti.

- Kādi apjomi tu paveica, gatavojoties Amsterdama maratonam pēdējos 3-4 mēnešos?
- Nedēļā bija tuvu 200 km, pa mēnesi ap 800 km savācas.

- Traumas kādas bija?
- Traumas bija ne dēļ tā, ka savācu apjoms. Man iepriekšējam slodzēm sporta ir traumas, pa laikam kaut kur parādās.

- Vai tu trenējies te pat Zilajos kalnos vai pa šoseju?
- Pa mežu es tagad maz skrienu, pa kalniem tik pat ka nemaz.

-Parasti taču ieteic, ja ir lieli apjomi, skriet pa mežu, pa zemes ceļiem.
- Pa zemes ceļiem es skrienu līdz Ikšķilei, uz stadionu divas reizes nedēļā cenšos iet. Visos iepriekšējos gados es skrēju pa mežu, izturība man uztrenēta, tomēr ir spēks kājās, es varu uz kalnu uzskriet, bet tieši ātruma pietrūkst.

- Tavs rezultāts pusmaratonā 1.09 arī nav slikts, mūsu mērogā.
- Protams, rezultāts nav slikts, bet lai uzlabot, pirmais kas vajadzīgs ir ātrums.

- Ka tu vērtē savu konkurentu rezultātus, ar kuriem tu konkurē vietējos mačos pusmaratonā vai maratonā?
-  Valerijam Zolnerovičam līmenis teiksim  mazliet augstāk, pagātnē viņš skrējis pa stadionu, ātrums viņam ir un visu laiku bija. Pārēji… kad es skrēju Amsterdamā,  Siguldas pilsētas pusmaratona uzvarētāji uzrādīja augstus rezultātus. Pirmkārt, Andrejs Sergejevs, Jānis Višķers. Es nezinu, kāda tur trase bija.

- Trase bija ar daudziem pagriezieniem, vienā aplī vairāk kā 20. Bet galvenais organizators Kaspars Kārkliņš stāstīja, ka tā ir sertificēta trase
- Es piekrītu. Nu lūk, šogad man vissīvākā ciņa bija ar Sergejevu no „Arkādijas” sporta skolas, Jānis Višķers, kaut viņš ar traumām mokas.  Pusmaratoni viņš gan ātri skrējis. Mareks Florošeks, arī viņam traumas šogad, viņš plānoja oktobri atsākt treniņus. Ja cilvēks trīs mēnešus nav skrējis, ir grūti uzreiz atsākt. Kristaps Kaimiņš no Ogres arī cenšas.

- Kristaps Kaimiņš pirms dažiem gadiem pazudis, bet tagad atkal trenējās.
- Viņam tagad parādījās motivācija maratonam. Agrāk viņam nebija tik plānveidīga gatavošana. Kristaps gribēja beidzot izskriet no 2.30 maratonā, agrāk viņam bija 2.36, bet tas bija pirms 10 gadiem. Amsetrdamā viņš noskrēja pa 2.28.

-Kā tu vērtē skriešanas kultūru un skriešanas attīstību Latvijā? Tagad katrā Latvijas stūrī, katrā lielā pilsētā rīko savu pusmaratonu vai citu lielu maču. Kur tev patīk startēt visvairāk?
- Kopumā sacensību skaits pieauga, tas ir labi. Teiksim tā, jo vairāk cilvēku  skrien, jo labāk. Mēs skrienam katrs priekš sevis un veselības dēļ. Jauki, ka ir vietas, kur cilvēkiem ir paskriet, pacenties savā starpā. Dalībniekiem ir grūti izvelieties, kur braukt. Bet jā tev ir izvēle, tas ir forši, ka nav jābrauc uz Latvijas citu galu, blakus ir mači, kur var startēt.

-Parādījās pusmaratonu skriešanas seriāls „skrien Latvija”, tur ir attiecīgais balvu fonds, jāstartē vismaz četros posmos. Piemēram, tas pats Žolnerovičs, par pusgadu  noskrēja četrus Latvijas pusmaratonus, vēl Lisabonā, Tallinā un Rīgas Nordea pusmaratonu. Ja cilvēks skrien uz rezultātu, tas ir pietiekoši daudz.
-Mūsu profesionālus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.  Tie, kas neko nedara, bet tikai skrien.  Es domāju, ka tie mači domāti priekš visiem cilvēkiem, ir iespēja kur paskriet. Balvu fonds veicina konkurenci, ir papildus motivācija. Protams, visos mačos nav jāskrien uz rezultātu. Es pats skrēju seriāla „skrien Latvija” četros posmos. Bija posmi, kur es labāk noskrēju, bija kur sliktāk. Ir vienmēr pozitīvi, ka cilvēki atrod laiku aizbraukt uz sacensībām paskriet.

- Kā tu doma, pēc kāda laika mums paradīsies savs Pavels Loskutovs, kurš savulaik noskrēja Seulā pa 2.08?
-Redzēsim. Valerijs, intervijā, kur es lasīju, stāstīja, ka viņš jūtas, ka var kaut ko labāko noskriet. Maratonā nav tā, ka tu kāda dienā nolēma skriet un pēc gada tev būs 2.08.  Ir ticams, ka Žolnerovičs noskries Latvijas rekordu. Pagaidām, Latvijas nav tāda skrējēja, kurš tuvāka laikā noskries zem 2.10. maratonu, tas ir ilgs darbs. Reāli līdz 30 gadiem izturības bāze aug.

- Vai tevi kāds atbalsta? Piemēram vietēja pašvaldība vai sporta klubs?
- Nē, principā pats. Cik ģimene atbalsta, vairāk nekā.

- Tad tu faktiski arī amatieris?
- Protams. Ja nopelnīšu Latvijas skrējienos balvas jau patīkami. Inventārs sanāk. Ar skriešanu es naudu nepelnu.

4 komentāri :

  1. Lieliska intervija, kašķīgie/sīkumainie tautieši noteikti aizrādītu par daudzajām kļūdām, bet saturiski ļoti informatīva intervija - jāiet atkal paskriet! Es arī gribēju piedalīties šajā Zilo kalnu skrējienā, bet pēc iepriekšējās dienas aktivitātēm - pārāk agrs starts...

    AtbildētDzēst
  2. ja xorix nebūtu tā uzsvēris, tad tās šausmīgi briesmīgās gramatikas kļūdas neviens nemaz nepamanītu. :)

    AtbildētDzēst
  3. Interesanti lasīt. Intersanta (liela manās acīs) kilometrāža bijusi pirms maratona. Par nākotnes plāniem nav taujāts, bet laikam jau vienmēr nevajag.
    Prieks, ka Deniss ņēma un nointervēja :)

    AtbildētDzēst
  4. Anonīms4/3/12 03:51

    Kas taa par geju valodu????

    AtbildētDzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...