trešdiena, 2015. gada 28. oktobris

Kā es padarītu Skrien Latvija seriālu labāku

. . .

Pēdējos gadus manas skriešanas sezonas aprises lielā mērā nosaka "Skrien Latvija" skriešanas seriāla pasākumi, kuriem vairāk vai mazāk tika pakārtota pārējā skriešana. Kad šī gada Skrien Latvija sezona bija galā, sāku galvā pārcilāt domas par to, ko es labprāt pamainītu Skrien Latvija skrējienos, lai pasākumus padarītu labākus.
Man, protams, ir paveicies, ka, startējot Adidas/VSK Noskrien komandas sastāvā, par dalību Skrien Latvija pusmaratonos man nav jāmaksā. Un var gadīties, ka, ja skriešana nebūtu par brīvu, tad varbūt arī startētu retāk, vai varbūt biežāk skrietu nevis pusmaratonu, bet kaut ko īsāku. Taču būšana komandā uzliek zināmus pienākumus, proti, jāskrien ir ne tikai savam, bet arī komandas rezultātam, līdz ar to skrienu visos posmos, kur esmu spējīgs iziet uz starta, un visur arī skrienu pusmaratonu.
Tā kā ļoti labi apzinos, ka Skrien Latvija pasākumu rīkošana ir ne tikai Latvijas skriešanas kultūras veidošana, bet arī bizness (līdz ar to: nepatīk - nepērc), un tā kā man skriešana ir par brīvu, tad kāds varbūt teiks, ka nav ko sūdzēties. Taču centīšos tomēr uzskaitīt lietas, kas man šķiet uzlabojamas, lai tā rezultātā ieguvēji būtu visi dalībnieki, ne tikai es viens, un, lai nebūtu, ka pasākumā ir viss par un ap skriešanu, pašu sportisko noliekot otrajā plānā. Citādi reizēm šķiet, ka tad kad katrs pusmaratons bija pats par sevi, tad katrs rīkotājs centās, cik var, lai skrējējus piesaistītu un padarītu maču arvien saistošāku, bet tagad, esot zem viena Skrien Latvija karoga, varbūt jācenšas nedaudz mazāk - kaut arī šogad visos posmos bija pa kādai jaunai lietai, kas pasākumus kopumā padarīja interesantākus. Lai vai kā, lietas, ko es mainītu:
  • Jābūt savlaicīgi skaidriem spēles noteikumiem - nolikumam, kalendāram un kopvērtējuma noteikšanas principiem jābūt zināmiem vismaz pāris mēnešus pirms sezonas sākuma - ideālā gadījumā jau iepriekšējās sezonas beigās. Arī sezonas abonementu tirgošanu var veikt tikai tad, kad šīs lietas ir pilnībā zināmas.
  • Jāuzlabo kopējā mājas lapa (www.skrienlatvija.lv) - šogad kopējā un arī posmu mājas lapas tika pie jauna dizaina, taču no lietojamības viedokļa man pašam vecās  šķita ērtākas - bet nu dizains un lietojamība, protams, ir subjektīva lieta. Taču nav pieļaujams, ka kopējā mājas lapā joprojām nav saites uz kopvērtējumu - kā parastais skrējējs var zināt, ka tas jāmeklē pavisam citā mājas lapā (www.sportlat.lv) kaut kur labajā malā. Tāpat katra posma mājas lapā rezultāti un raksts par pasākumu parādās tikai divas trīs dienas pēc mača nevis tajā pašā vakarā (atkal, protams, rezultātus tajā pašā dienā var atrast sportlat.lv, bet tā ir pavisam cita lapa). Vairākas reizes cītīgi mēģināju arī saprast, kā no www.skrienlatvija.lv var atrast atsevišķo posmu mājas lapas - izrādās, ka ir jānorullē līdz pašai lapas apakšai, kas galīgi nav ērti - var taču pielikt vēl vienu izvēlni augšā, kur ir saites uz visiem posmiem. Tāpat nekur nav vairs atrodami iepriekšējo Skrien Latvija sezonu kopvērtējumi.
  • Pielāgot trasi, starta kartību augošajam dalībnieku skaitam - šogad ļoti būtiski pieauga dalībnieku skaits, it sevišķi īsākajās 5 un 10 kilometru distancēs, līdz ar to jūtami vairāk piepildot trasi ar skrējējiem - šaurajās trasēs daudz sarežģītāka kļūst apdzīšana, startā, ja esi ticis tālāk burzmā, tad tikšana līdz normālai skriešanai var būt gana ilgs process. Līdz ar to pirmā lieta būtu atsevišķi starta laiki katrai no distancēm - šajā ziņā Valmierā bija ļoti ideāli, kad pusmaratons un maratons startēja no rīta, bet īsās distances pēcpusdienā. Vēl varētu laist 10 un 5 kilometru startus stundu pirms pusmaratona - lielais vairums 5 un 10 kilometru skrējēji pēc stundas jau būs finišā, bet lēnākie jau būs pēdējā aplī un arī nesagādās problēmas ar apdzīšanu.  Otrā lieta pie kā jāpiedomā - ir jāizvairās no ļoti šauriem posmiem, asiem līkumiem trasē - tur apdzīšana ir gandrīz neiespējama (it sevišķi prātā palikusi līkumošana parciņā Rēzeknē, parka daļa Jelgavā, vairāki "S" veida līkumi Kuldīgā, skriešana pa šauro taku cauri parkam Siguldā, 180 grādu pagriezieni visos posmos). Skrējēju plūsmas atvieglošanai būtiskākās lietas ir platāka trase, un ideālā gadījumā arī garāki apļi - ja pusmaratons jāskrien 2 vai 3 apļos, tad apdzīšana pa apli kļūst par daudz mazāku problēmu.
  • Izglītot dalībniekus par disciplīnu trasē (varbūt pat atgādināt visiem kopīgi pirmsstarta uzrunā): skrējēji vai nūjotāji skrien/nūjo rindā blakus viens otram, aizņemot visu trases platumu; skrējējs skrien ar austiņām un nedzird, ka no aizmugures tuvojas kāds ātrāks skrējējs; lēnāki skrējēji startā cenšas nostāties pirmajās rindās, kas reizēm beidzas pat ar kritieniem startā; pēkšņa apstāšanas dzirdināšanas punktā, nerēķinoties ar aizmugurē esošajiem; izdzirdot ka tuvojas kāds ātrāks skrējējs strauji pēdējā brīdī sāk mainīt trajektoriju; lēnāks skrējējs aizņem ideālo trajektoriju (te gan jāatzīst, ka saprotu, ka visi jau grib skriet pa taisnāko trajektoriju). Šī ir liela daļa no lietām, ar kurām man kā ātrāk skrienošam nākas saskarties teju katru reizi. Protams, daļu no tā var pieciest, bet reizēm šādas lietas traucē visai pamatīgi normāli tikt uz priekšu, un te nu es ieteiktu izveidot Skrien Latvija skrējēja cieņpilnās skriešanas kodeksu vai ko tamlīdzīgu - par šo, iespējams, pat varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu.
  • Komandu kopvērtējumu veidot kā iepriekš ar dažādām distancēm vienā komandā: pērn bija formāts, kad komandu vērtējumam katrai komandai ņēma vērā trīs pusmaratonistus un vienu 10 kilometru skrējēju. Tas ļāva visus posmus obligāti neskriet pusmaratonu un traumas dēļ vai vienkārši nelielas atslodzes labad uzskriet īsāko 10 kilometru distanci. Tāpat tas ļāva arī ātrākajiem 10 kilometru skrējējiem atsevišķos posmos uzskriet pilno pusmaratona distanci, kas jūtami uzlaboja konkurenci. Un šķiet, ka pie tā formāta arī komandas, kas pretendēja uz TOP3 bija krietni vairāk. Teorētiski pat varētu atstāt atsevišķus komandu vērtējumus arī 5 un 10 kilometru distancēm, kā tas bija šogad, bet galvenajā komandu vērtējumā ņemt vērā gan pusmaratona, gan arī, teiksim, vienu 10 kilometru skrējēja rezultātu.
  • Naudas balvas katrā posmā dot TOP10 finišētājiem: ja kaut vai no katras no TOP6 pozīcijas atvēlētās summas paņemtu 10 EUR un sadalītu 7.-10. vietai, tādējādi pat nemainot naudas balvu kopējo fondu (kaut arī droši vien nepriecātos, ja naudas balvas vēl samazinātu (šķiet, ar katru sezonu tās paliek arvien mazākas - vismaz sākotnēji tās noteikti bija lielākas)), tad domāju, ka cīņa par pirmo desmitnieku būtu daudz spraigāka un sportiskā konkurence saasinātos, kas noteikti veicinātu arī rezultātu izaugsmi.
  • Nerīkot Latvijas čempionātu 10 kilometros reizē ar Skrien Latvija posmu: šogad Rēzeknē 10 km distancē tika izcīnīts Latvijas čempiona tituls. Pie kopvērtējuma nosacījumiem kādi tie bija šogad, pusmaratona komandu dalībniekiem bija jāskrien pusmaratons, līdz ar daļa no pretendentiem uz medaļām skrēja citu distanci, proti, pusmaratonu. Galu galā Skrien Latvija galvenā distance, manuprāt, tomēr ir pusmaratons, līdz ar to nav korekti rīkot Latvijas čempionātu nevis galvenajā, bet satelītdistancē, ja jau ir skaidri zināms, ka tādēļ LČ distancē konkurence būs vājāka. Latvijas čempionāta distancei ir jābūt kā galvenajai, un startēt tajā būtu jābūt ieinteresētiem visiem spēcīgākajiem sportistiem.
  • Valmieras maratonā apbalvošana garajām distancēm jātaisa pēc šo distanču finiša: tāpat kā ar LČ 10 kilometriem Rēzeknē, tā arī Valmierā īsās distances, kurām starts ir pēcpusdienā, ir tikai piedeva maratonam un pusmaratonam, kas startē jau no paša rīta. Līdz ar to nav normāli, ka pēc pusmaratona finiša ir jāgaida apbalvošana teju sešas stundas, pēc maratona - četras, lai tikai to rīkotu  kopā ar īso distanču apbalvošanu. Pilnīgi normāli būtu, ka apbalvošanu rīkotu, kad ir finišējuši visu grupu TOP3 vai TOP6. Vai arī uzreiz apbalvotu kopvērtējumu un tad grupas apbalvotu laika gaitā.
  • Sezonas noslēguma pasākumu rīkot atsevišķā dienā, nevis reizē ar pēdējo posmu: kaut arī balles rīkošanai tajā pašā vakarā ir savi plusi, tomēr kārtīga skriešana un pēc tam vēl ilga ballēšanās tajā pašā dienā nav tik vienkārši savienojamas lietas. Sagurums pēc skriešanas ir gana liels, lai vakarā ne visiem gribētu ballēties. Tāpat ir jādomā kā aizpildīt laiku starp finišu un vakara pasākumu. Un balle atsevišķā dienā būtu arī iemesls visiem kopā savākties, kad sezona jau ir galā, bet labprāt kādu skriešanas biedru atkal satiktu.
Ja, izlasot šo visu, rodas vēl kādi konstruktīvi priekšlikumi, tad noteikti ir vērts ierakstīt tos komentāros. Galu galā, ceru, ka šo visu izlasīs arī kāds no rīkotājiem, un tad gan mani, gan citu priekšlikumi būs atrodami vienuviet.

11 comments :

  1. Motivācijas celšanai varētu apbalvot katrā posmā arī ātrāko pusmaratona debitantu (to, kurš ir ātrākais no tiem, kas šo distanci Skrien Latvija seriālā veic pirmo reizi). Un iespējams arī veidot debitantiem kopvērtējumu, lai ir motivācija turpināt trenēties un sasniegt augstākus rezultātus. teiksim tā: amatieru līgu.

    AtbildētDzēst
  2. šis jau izklausās pēc F1 sacensību nolikuma :)
    Izglītot dalībniekus par disciplīnu trasē (varbūt pat atgādināt visiem kopīgi pirmsstarta uzrunā): skrējēji vai nūjotāji skrien/nūjo rindā blakus viens otram, aizņemot visu trases platumu; skrējējs skrien ar austiņām un nedzird, ka no aizmugures tuvojas kāds ātrāks skrējējs; lēnāki skrējēji startā cenšas nostāties pirmajās reizēs, kas reizēm beidzas pat ar kritieniem startā; pēkšņa apstāšanas dzirdināšanas punktā, nerēķinoties ar aizmugurē esošajiem; izdzirdot ka tuvojas kāds ātrāks skrējējs strauji pēdējā brīdī sāk mainīt trajektoriju; lēnāks skrējējs aizņem ideālo trajektoriju (te gan jāatzīst, ka saprotu, ka visi jau grib skriet pa taisnāko trajektoriju). Šī ir liela daļa no lietām, ar kurām man kā ātrāk skrienošam nākas saskarties teju katru reizi. Protams, daļu no tā var pieciest, bet reizēm šādas lietas traucē visai pamatīgi normāli tikt uz priekšu, un te nu es ieteiktu izveidot Skrien Latvija skrējēja cieņpilnās skriešanas kodeksu vai ko tamlīdzīgu - par šo, iespējams, pat varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu.

    AtbildētDzēst
  3. par mājas lapu piekrītu..laikam bigbank visa nauda balvās aizgāja,..nebija nauda lai nolīgtu normālu mājas lapas izveidotāju :)

    AtbildētDzēst
  4. Par kārtības rulli piekrītu! Katrā posmā atrodās pāris caciņas, kas svētlaimē dabūjušas ūdens glāzi, aizmirst, ka viņa nav vienīgās trasē. Nolamāties nācies bieži. Ari bara sadalīšana pa starta laikiem ir vērtīga lieta, jo starp 5km skrējējiem ir mazi bērni, kam vispār uz citiem nospļauties.

    AtbildētDzēst
  5. Atjaunot apbalvošanu vecuma grupās. Šogad tās atcelšana bija nepatīkams pārsteigums daudziem, arī tādiem, kas jau bija iegādājušies abonementus.

    AtbildētDzēst
  6. Balle pēc pusmaratona gan šķita ok. Lai gan sagurums bija, nespēju iedomāties nevienu citu brīvu nedēļas nogali, kuru varētu atvēlēt, lai dotos kaut kur. šobrīd sportisko notikumu ir gana daudz un sezona vairs nebeidzas reizē ar SL.

    AtbildētDzēst
  7. Piekrītu Ilzei par to, ka jāatjauno apbalvošanu vecuma grupās...

    AtbildētDzēst
  8. Visam piekrītu, izņemot par to appbalvošanu 7.-10. vietai. Tā summa jau ir smieklīga 6. vietai, bet 10EUR jau pat neatpelna dalības maksu. Drīzāk jau tad tas kopvērtējums jāatceļ 5/10km distancēm. Tad arī vairāk labu skrējēju šad tad paskries arī pusmaratonu. 5/10km pavisam noteikti jārīko citā laikā, agri vai vēlu organizatori līdz tam nonāks. Savādāk baigā putra iznāk. Ne tikai starta burzma un vairāk atpalicēju pusmaratonistiem, bet arī pusmaratonistiem , kas cīnās par augstu vietu, daudz grūtāk novērtēt pašreizējo pozīciju skrējiena laikā.
    Vēl pāris priekšlikumi:
    1. Apbalvot TOP3 nevis TOP6 5km distancei. Nav īsti normāli, ka, skrienot tempā 3:30min/km, var šad tad iekļūt TOP6.
    2. Tā kā agri vai vēlu 5/10km starts būs citā laikā, tad attiecīgi no tā ir iespējami 2 apakšpunkti:
    2.1. Rīkot īsākos skrējienus sertificētā 5/10km trasē. Labi, ja šur tur grūtāk uz esošās bāzes izveidot 2 vienādus apļus, tad vismaz lai katrā posmā ir precīzi 10km. To var elementāri izdarīt, ieliekot startu citā vietā. Šogad sanāca tā, ka pirmajos 6 posmos katrā bija cita distance 5km distancē. Man sanāk aptuveni šādi: 5.0/5.27/5.31/5.20/5.24/6.1. Nevar salīdzināt rezultātus 2 dažādos posmos.
    2.2. Pusmaratonu dažās trasēs mierīgi var uztaisīt 3 apļos. Piemēram Siguldā var vēl drusku tālāk aiz Kaķīškalna paskriet, Jelgavā/Kuldīgā pielikt klāt nepilnus 2km vispār nav problēmu. Tad arī atpalicēju būs ļoti maz, šaurie posmi līdz ar to īpaši netraucēs.
    3. Organizatori varētu neslinkot, un ierakstīt nolikumā precīzu apļa garumu līdz metriem (tur kur starts vai finišs citā vietā). Tad, kad Beļinskis sertificē tās trases, tad visi tie cipari jau ir pieejami gala atskaitē. Varētu kaut vai to atskaiti publicēt.

    AtbildētDzēst
  9. Interesantas idejas, bet nepiekrītu par dažādo distanču komandām. Vai nu skrien vai nu neskrien. Taisot vienu jaukto komandu, nevis pa vienai katrā disciplīnā, 3x samazinās iespēja uz pjedestāla nonākt kādam no amatieru klubiem. Protams, var atbildēt, ka tādiem amatieru klubiem skrienot ātrāk, viņi ar varētu tikt godalgodi, bet nu skatīsim reāli - tagad visos posmos uz pjedestāla stāvēs Sportland/Asics/Adidas (dažādās kombinācijās). Imho Skrien Latvija tomēr ir tautai domāts pasākums, nevis Latvijas čempionāts neolimpiskajās disciplīnās. Starp skrējējiem tak ir ne tikai bezcerīgi lēnie un bezcerīgi ātrie. Ir arī tādi, kas ir pa vidu un grib pacīnīties.
    Tas pats attiecas uz Anša komentāru "Nav īsti normāli, ka, skrienot tempā 3:30min/km, var šad tad iekļūt TOP6" - tobiš kā "nav īsti normāli"? Tas ir tautas skrējiens īsajā distancē, nevis olimpiskās spēles. Gribi močīt ar nopietniem džekiem, lūdzu, priekš tam ir Latvijas Čempionāts. bet piekrītu par 5/10km sertificēšanu un apļu skaita samazināšanu.

    AtbildētDzēst
  10. Visam Renāra uzskaitītajam piekrītu, vēl piebildīšu, ka netraucētu tiešām sacensību Starta koridorā izveidot ne tikai līniju Elitei (kā tas bija šogad Biķerniekos), bet, kas būtu galvenais (ne tikai seriāla Skrien Latvija ietvaros ,bet arī citās lielākajās sacensībās),starta koridorā uzlikt zīmītes pēc skrējēju iespējamajiem rezultātiem (vadoties no iepriekšejo sacensību rezultāta). Lai nerodas situācijas, kā bija Biķerniekos, ka pat pusaudži, arī meitenes, pēdējā brīdī pielien priekšā, kaut gan skaidri zināms, ka viņu rezultāts nebūs sevišķi ātrs, un atskanot signālam ir jauzmanās, ka šajā pūlī kāds nenogrūdīs zemē. Arī par apdzīšanu sākumā pat nav ko domāt.
    Protams, ka arī organizatoriem tas nebūtu viegls darbs noskaidrot, kāds kuram ir bijis rezultāts citās sacensībās pēdējo 6-12 mēnešu laikā, bet manuprāt arī tas nav nekāds kosmoss.

    AtbildētDzēst
  11. 5 un 10 km arī ir būtiski, tur sevi atrod jaunieši, lai nākotnē skrietu pusmaratonus un maratonus. Nenoniecinām nākotni

    AtbildētDzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...