ceturtdiena, 2015. gada 15. oktobris

Sezona gandrīz galā

. . .

Ar skrējienu Siguldas pusmaratonā laikam varu teikt, ka esmu noslēdzis aktīvo sacensību sezonu Latvijā. Var gadīties, ka, uznākot īpašai vēlmei, vēl kādā mazākā skrējienā piedalīšos, bet visādi citādi šķiet, ka visticamāk startējam Latvijā šogad vairs mani nevarēs redzēt.
Taču nav ko daudz spriest par to, kas vēl būs. Tas, kas pēdējās nedēļās ir bijis ir Jūrmalas skriešanas svētku skrējiens un Siguldas pusmaratons. Un jā, kaut kur tur pa vidu arī, bez īpašas atzīmēšanas gan, bija arī "20 gadi sportā" gadadiena.
Sākot ar to senāko - ir pagājuši apaļi divdesmit gadi, kopš nodarbojos ar sportu. Precīzs datums maniem sporta gaitu iesākumiem gan nav laikam īsti piefiksēts, bet ir liela nojausma, ka tas ir bijis 1995.gada septembra beigās vai oktobra sākumā, un kopš tā laika sportošana ir mana galvenā brīvā laika aizpildīšanas aktivitāte. Pirmos piecpadsmit gadus galvenais uzsvars bija uz skriešanu pa mežu ar karti rokās jeb orientēšanās sports, savukārt pēdējos piecus gadus galvenā sportiskā nodarbe ir tieši garo distanču skriešana. Par to kā manas sportiskās gaitas toreiz iesākās un attīstījās reiz jau rakstīju rakstā "Kā tas viss sākās", tāpēc vairs par šo gari neizplūdīšu.
Kā jau sākumā minēju, tad pēdējās nedēļās tika skriets Jūrmalā un Siguldā. Jūrmalā jau otro gadu tiek rīkoti skriešanas svētki ar 10 kilometru distanci un stafeti Jūrmalas pludmalē. Un tā kā organizatori šajos mačos ir diezgan dāsni ar naudas balvām - ne tik daudz to lielumā, cik tajā, ka pie naudas balvām tiek pirmie desmit finišētāji (pagājušajā gadā pat divdesmit labākie tika apbalvoti, tad Jūrmalā skrēju kaut vai tāpēc, ka to varēja izmantot kā labu ātruma treniņu, par kuru vēl kāds samaksā.
Jūrmalas smiltīs
Tā kā skriešanu Jūrmalā patiesi uztvēru vairāk kā treniņssacensības, tad īpašu uzsvaru uz šo startu neliku, un gluži loģiski līdz ar to bija tas, ka nekāda svaiguma uz skrējienu nebija. Pirmos 2-3 kilometrus īsti nevarēju ieskrieties un adaptēties pie ātruma. Galu galā finišēju pārliecinoša sestā vieta - patālu gan līdz piektajai, gan septītajai vietai, ar rezultātu 34:41, kas bija 42 sekundes sliktāk kā pirms gada. Nevarētu teikt, ka biju baigi apmierināts - tāds rezultāts, ja būtu jāskrien pa šoseju būtu vairāk kā slikts, bet te tomēr skriešana pa smiltīm, taču, ņemot vērā pašsajūtu, uz neko daudz labāku nevarēju arī cerēt.
Nedaudz labāk veicās stafetē, kurā bija četri dalībnieki, katram skrienot 2.5 km posmu. Tā kā neesmu super ātrs, tad pats pieteicos skriet pirmo etapu cerībā, ka startējot barā būs lielāka iespēja no sevis izspiest maksimumu ātrai skriešanai (te tomēr jāskrien ātrāk kā 10 kilometros). Principā cerētais arī pa pusei izdevās, jo pirmo pusotru kilometru, kamēr vēl bija, ko ķert, noskrēju priekš sevis ļoti ātri (pirmais kilometrs, vēl ņemot vērā, ka jāskrien pa smiltīm, bija 3'03"). Beigu daļā priekšā skrienošie jau bija pārāk tālu, lai tos noķertu, spēki droši vien arī gāja uz beigām, un tāpēc nedaudz lēnāks paliku, taču domāju, ka komandas biedri ar manu startu bija tīri apmierināti un ļoti no sastāva ar savu rezultātu laukā nekritu. Piedevām stafetes posmu biju noskrējis 19" ātrāk kā pirms gada, par ko pašam prieks.
Pēc Jūrmalas skrējiena nedēļu iztika bez sacensībām, līdz ar to treniņi nebija jāpārkārto, lai kaut kā kopējā nedēļas plānā iekļautu sacensību skrējienu, kas lielākos treniņciklos man nepavisam nepatīk. Un tad jau klāt bija arī Siguldas pusmaratons.
Siguldā pēdējos divus gadus bija izdevies uzvarēt. Pirms diviem gadiem sasniegtais rezultāts 1:08:20 joprojām ir mans visu laiku otrs ātrākais skrējiens pusmaratonā (ņemot vērā, ka Kuldīgā sasniegtā personīgā rekorda reizē trase, iespējams nebija īsti precīza, tad iespējams, pat Siguldā esmu skrējis visātrāk), un arī pagājušogad tieši Siguldā izskrēju savu sezonas ātrāko pusmaratonu. Šogad gan sajūtas nav bijušas tik labas, un tāpēc arī necerēju, ka varētu būt ļoti labs rezultāts, tomēr izskriet zem 1h10' gribējās.
Grupā skriet it kā vieglāk - tas gan droši vien, ja neskrien pa priekšu, jo aizmugurē pat ir laiks padziedāt
Pusmaratona nedēļa Latvijā bija atnākusi ar oktobra sākumam visai aukstu laiku, auksts un nomācies bija arī pusmaratona rīts - iepriekšējos gadus Siguldā vismaz saule pie debesīm spīdēja visai spoži. Un aukstais laiks, komplektā ar ne līdz galam izdevušos iesildīšanos arī laikam bija pie vainas kāpēc kājas sākumā nepavisam negribēja klausīt, un sākumā augšstilbi aukstumu juta diezgan daudz. Grūti skrējās patiesībā visu skrējienu, un pārsteidzoši grūti padevās arī garie lēzenie kāpumi pie bobsleja trases, līdz ar to nekādu vieglas skriešanas atmiņu par skrējienu nav.
Patīkama pārmaiņa bija tā, ka vairāk kā pusi distances skrējām kopā 4-5 skrējēji, ik pa brīdi pamainoties arī grupiņas vadošajam skrējējam, kas brīžiem gan nozīmēja, ka bija jāpieliek solis, lai neatkristu no grupas, taču kopumā tas radīja lielāku sacensību azartu.
Balvā tiku pie alus - ceturtajai vietai gan tāda maza glāzīte salīdzinājumā ar trešo
Distances otrajā daļā gan scenārijs bija līdzīgs kā pirms pirms pāris nedēļām Valmierā - no mums strauji attālinājās Dmitrijs Serjogins, kurš beigās finišēja otrais (Jānis Višķers jau no starta bija pārliecinošā vadībā), palikām divatā kopā ar Rolandu, viņš man aiz muguras atkal nosēdēja līdz pēdējiem simts metriem, un finišā jau atkal bez variantiem - atkal trīs sekundes līdz trijniekam. Pa vidu vēl noķērām un apdzinām Kristapu Bērziņu, kurš kā parasti uzsāka krietni ātrāk par savām spējām, bet tas, ka viņu noķersim jau bija diezgan paredzams. Finiša rezultāts arī tikai dažas sekundes atšķīrās no Valmierā iespētā - 1:10:28.
Pirms skrējiena vēl biju izrēķinājis, ka Skrien Latvija sezonas kopvērtējumā, lai tiktu trijniekā man Rolands jāuzvar par aptuveni 50 sekundēm. Tam šoreiz nebija lemts izpildīties - kopvērtējumā paliku ceturtais, toties komandu vērtējumā Adidas/VSK Noskrien komanda Siguldas posmā, tāpat kā pirms pāris nedēļām Valmierā, uzvarēja. Sezonas kopvērtējumā komandām gan palikām otrie, taču arī tas deva manu šī gada vienīgo Latvijas čempionātu medaļu, jo sezonas kopvērtējumā tika sadalītas Latvijas čempionāta pusmaratonā komandām medaļas - un par šo medaļu gan ir prieks.
Komandu vērtējums Siguldas pusmaratonā - Adidas/VSK Noskrien uz visaugstākā koka kluča
Kā jau sākumā rakstīju Latvijas skriešanas sezona ar to man ir arī visticamāk noslēgusies. Novembrī vēl esmu ieplānojis skriet maratonu ārpus Latvijas, bet par to jau kaut kad vēlāk - vēl ir laiks treniņiem.

1 komentārs :

  1. Lai veicas maratonā! Lai izdodas nokārtot Rio2016 normatīvu!

    AtbildētDzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...