Visu karšu karte

Šodien iekš atradu saiti par kādu jaunu projektu, kurā ir mēģināts aerofoto automātiski pārvērst ielu kartē un tālāk arī vienkāršotā orientēšanās kartē. Neesmu gan visu tā ļoti pētījis, taču, lai arī visumā šķiet, ka līdz pilnībai vēl ir tālu, kā raksta pats veidotājs, kādiem vienkāršākiem pilsētorientēšanās pasākumiem šāds materiāls varētu noderēt. Katrā ziņā ideja ir visai ģeniāla un, ja internetā pieejamās aerofoto būs ar vēl lielāku izšķirtspēju, tad sprinta karšu zīmēšana varētu atviegloties visai ievērojami.

Ogres karte automātiski ģenerēta o-kartes veidā izskatās šādi:

Un te arī saite uz šo karti - Ogres karte. Interesanti, ka Rīgā detalizācija ir krietni vien sliktāka, lai gan Ogrē, veicot nelielas korekcijas, jau varētu taisīt pavisam vienkāršu orientēšanos arī, balstoties uz šādu karti.

Par pašu projektu apraksts ir sniegts -
http://blog.oobrien.com/oom/

Sākotnējā info no - http://okansas.blogspot.com/2010/01/big-really-big-orienteering-map.html

Treniņa dilemma

Aizvakar vakarā, dodoties skriet treniņu, tumsas dēļ nācās skriet pa pilsētu. Visas pēdējās reizes, lai arī skriešana pa Ogri, pa gājēju ietvēm, bija labākā nekā skriešana pa mežu, tomēr arī ietves bieži vien bija tādas, ka kājas "meta atpakaļ" tik un tā. Tā nu sestdienas vakarā atkal izgāju (izskrēju) ielās un kādu gabalu paskrējis nolēmu apskriet apli apkārt kādam kvartālam aptuveni kilometra garumā. Sev par lielu brīnumu ietves tur bija tā nostaigātas, ka pamats bija gluži ciets, kājas praktiski neslīdēja un arī vēlajā un vēsajā (-16 °C) vakarā arī cilvēku uz ielas praktiski nebija.

Tad nu apskrējis šo vienu apli nonācu izvēles priekšā - turpināt riņķot ap šo kvartālu, vēl vismaz stundas garumā tādējādi darot to, kas man ne pārāk patīk - apļot, vai arī treniņu izvērst pa visu Ogri, interesantāka un patīkamāka skrējiena meklējumos, taču ar iespēju, ka citur pamats zem kājām būs krietni sliktāks. Izvēlējos pirmo un pēc astoņpadsmit apļiem devos mājās.

Arī vakar vakarā izvēlējos par labu apļošanai. Aplis gan bija garāks, tāpēc arī apļu sanāca mazāk. Un par spīti daudzajiem apļiem šo divu vakaru garumā, sajūta, ko dod ciets pamats un pilnīgi cits ātrums, laikam tomēr gana laba stājas pretī ne pārāk patīkamajai apļu pievārēšanai.

Sniegotais stadions

Pēc iepriekšējiem sniegiem pirmsZiemassvētku laikā, lai arī Ogres stadions tāpat, kā visas citas vietas bija klātas ar sniegu, tomēr ap stadionu aptuveni pusceliņa platumā bija josla bez sniega. Nezinu, vai tas no kādu skrējēju aktīvās skriešanas, vai arī stadiona uzturētāji bija pacentušies, taču jebkurā gadījumā sajust zem kājām stadiona segumu, pa kuru neslīd kājas un nav jāskatās, kur likt soli, šādos ziemīgos, slidenos apstākļos bija ļoti patīkami. Un arī ātrums uzreiz cits.

Taču kad aizvakar pēc vakarīgā skrējiena pa Ogri, izlēmu, ka treniņa beigās varētu apskriet vēl arī pāris apļus pa stadionu par lielu nožēlu atklāju, ka notīrītā celiņa ap stadionu vairs nav. Bija vien izmīcīts sniegs, kuru vēl, šķiet, divi veselīgā dzīvesveida piekritēji, skrienot ap stadionu, turpināja bradāt, taču tādos apstākļos normāli skriet īsti nebija iespējams. Tad nu nācās skriet uz mājām ar lielāku līkumu, lai iecerētos apļus stadionā kompensētu ar skriešanu pa pilsētu. Katrā ziņā, ja reiz tagad jauns stadions mums Ogrē ir, tad būtu patīkami, ja tajā varētu skriet arī ziemā. Izstumt vienas lāpstas platumā sniegu apkārt stadionam droši vien ļoti daudz laika neprasītu, un, ja vēl vakaros degtu arī stadiona apgaismojums nevis būtu jāaprobežojas ar atblāzmām no ielas apgaismojuma un mēness, tad laime būtu pilnīga.

Apņemšanās

Lai arī ne bez pūlēm, tomēr decembrī iecerētais normāla treniņu apjoma sasniegšanas mērķis Ziemassvētku nedēļā beidzot izdevās, kad sanāca aizvadīt treniņus praktiski plānotajā apjomā, kas būtu nepieciešams kārtīgas fiziskās sagatavotības bāzes uzkrāšanai ziemas sezonā. Par spīti visiem sniegiem, vējiem, saliem un citām laikapstākļu nebūšanām Ziemassvētku nedēļā izdevās aizvadīt kvalitatīvus treniņus visu septiņu dienu garumā.

Tomēr darbs pie maģistra darba, kura iesniegšanas termiņš strauji tuvojas, prasīja krietni daudz laika, kā rezultātā pagājušajā nedēļā cieta arī treniņu apjoms. Ja neskaita pirmdienu, tad pārējā nedēļā nācās aprobežoties vien ar pāris īsiem treniņiem uz slēpēm, kurus tumsas iestāšanās dēļ nācās beigt jau pēc pārdesmit minūtēm.

Taču, nu ar maģistra darbu esmu praktiski ticis galā (jāsaka paldies arī tiem, kas padalījās ar savām atbildēm anketā, kuru biju publicējis arī šeit) un no šīs nedēļas man ir apņemšanās atkal pievērsties skriešanai ar pilnu jaudu. Žēl vienīgi, ka sniegs skriešanas ritmu nedaudz maina un arī pievārētais attālums mazāka ātruma dēļ ir mazāks. Ja sanāks, tad mēģināšu arī vēl kādu dienu iet uzslēpot, lai gan atšķirībā no skriešanas, to darīt dienas tumšajā laikā īsti iespējams nav.

Par Renča pierakstu blociņu 2009.gadā

Sveiciens Jaunajā gadā. 2009.gads nu ir cauri un laiks domāt tālāk par 2010.gadu. Taču, atskatoties vēl uz pērno gadu, nedaudz papētīju šī mana interneta pierakstu blociņa statistiku un kā izrādās, tad 5 visvairāk lasītie ieraksti ir bijuši:

• Sprinta padomi - par pielietojamo stratēģiju sprinta sacensībās veicamā ceļa saīsināšanai;
• Vecās un jaunās kartes - par karšu zīmēšanas atšķirībām kādreiz un tagad;
• Atkal apkārt ezeram - par dalību OK Saldus ikgadējā skrējienā apkārt Cieceres ezeram 2009.gada janvārī;
• Ideālais svars - par sportistu ideālo ķermeņa svaru;
• Olimpiskās spēles - par orientēšanos un Olimpiskajām spēlēm.

2009.gadā kopumā esmu rakstījis nedaudz mazāk kā iepriekš, visticamāk tāpēc, ka sacensībās esmu piedalījies mazāk un līdz ar to tādu īpašu pieminēšanas vērtu pasākumu ir bijis mazāk. Uz priekšdienām gan, ja  būs gana daudz laika un labs rakstāmais garastāvoklis, tad labprāt uzrakstītu arī ko literāri vērtīgāku, par kuru būtu vērts padiskutēt plašāk arī o-sabiedrībā - kaut vai līdzīgi kā ieraksts par vecajām un jaunajām kartē, kas izsauca negaidīti daudz un kvalitatīvus komentārus. Taču ar visiem plāniem jau bieži ir tā, ka ne viss izdodas kā iecerēts. Lai vai kā, cerams, ka mana vēlme rakstīt vispār 2010.gadā nenoplaks un Renča pierakstu blociņš turpinās pildīties ar jauniem ierakstiem.

Pirmie šīs ziemas soļi uz slēpēm

Ņemot vērā atkal uznākušo snigšanu, vakar tika nolemts iziet nedaudz paslēpot. Slēpošana patiešām arī bija vien nedaudz - kādas 30 minūtes. Taču prieks, ka slēpošanas prasmes pa šo gadu īpaši aizmirsušās nav, jo kā nekā pagājušajā ziemā atsāku slēpot pēc vairāku gadu pārtraukuma. Arī vakardienas tikko uzsnigušajā sniegā slīdēja gluži pieņemami un sev par lielu brīnumu arī kalnos tiku augšā visai raiti bez īpašas piepūles.

Ņemot vērā, ka šorīt atkal snieg un uz priekšu īpašu siltumu nesola, tad domājams, ka kādu laiku tas baltums uz zemes pieturēsies, kas būs sava veida šķērslis skriešanai, taču prieks slēpotājiem. Arī es pat sāku domāt, ka varbūt šodienas treniņu pavadīt slēpojot.

Vējā

Tad, kad vairs netraucē sniegs zem kājām vai lielais aukstums, noteikti uzrodas kāds cits traucēklis. Pēdējā laikā pat vairāk kā lielais aukstums ir traucējis vējš un lielākoties treniņā puse laika tika pavadīta gana lielā pretvējā. Taču tagad, kad aukstums ir nozudis vējš tikai turpina pieņemties spēkā un starpība ātrumā starp skriešanu pa vējam un pretī vējam ir gandrīz 30 sekundes uz kilometru.

Tas man arī lika aizdomāties par matemātikas uzdevumiem, kad parasti, zinot laivas ātrumu stāvošā ūdenī un straumes ātrumu, bija jānosaka laivas ātrums pret straumei, ko varēja iegūt šos lielumus atņemot, vai arī saskaitot, ja nepieciešams bija noskaidrot laivas ātrumu pa straumei. Nez kāpēc man šķiet, ka skrienot šī vienkāršā formula vairs nedarbojas un, skrienot pret vējam, ātruma samazinājums ir krietni lielāks, nekā skrienot pa vējam.

Lai vai kā - Priecīgus svētkus!