Startā, par cik neesmu vairs juniors, tiku nostādīts trešajā rindā, aiz junioriem un juniorēm. Jāatzīst gan, ka tajā rindā atrados tikai starta brīdī, jo pēc pirmajiem soļiem meitenēm tiku garām. Bet nu tā kā apļa sākumā ir šaura un zaļa taciņa, tad juniori visi vēl bija priekšā. Pirmajā smilšainajā kalnā, gan lielāko daļu apdzinu un priekšā palika, šķiet, tikai brāļi Žagatas un Kalvis. Kalvi, gan drīz vien apdzinu. Pēcāk pirmajā aplī man garām aizskrēja Andis Laveiķis, ar kuru tad tālāk kopā skrēju gandrīz visu skrējienu. Pa līdzeno viņš vismaz sākumā bija jūtami ātrāks, taču kalnos gan stiprāks biju es. Pēdējā aplī gan kalnos centos uzskriet vēl ātrāk, un tas arī bija izšķirošais, lai finišētu 3.vietā. Rezultāts 30:01 (pa apļiem 9:34, 10:12, 10:15) gan īsti nebija tas uz ko, braucot uz mežu, biju cerējis, tomēr jau pēc pirmā apļa rezultāta bija skaidrs, ka nekas dižs nebūs. Jāsaka gan, ka arī ar sāpošu kāju "nav aršana", no kalniem noskriet ļoti grūti, laikam pirmdien būs tomēr jāparāda kādam speciālistam, kas tad tur galu galā ir.
Vienīgais prieciņš šodien bija tas, ka divi no EČ izlases skrējējiem palika aiz manis. Tas, vai viņi skrēja uz maksimumu vai nē, lai paliek katra paša ziņā, tomēr manu gandarījumu tas nemazina.
Nu tie pēdējie kalnu uzrāvieni tev izdevās.. aizsiti man plaušu.. :D:D žēl gribējās ar tevi paccīnīties finišā bet šoreiz pieļāvu kļūdu taktikā.. bet paldies par to ka pavilki jo vienam buutu grutak .. ;)
AtbildētDzēstAndis