Vēl nav īstais brīdis

Nu ir garām Baltijas čempionāts, garām arī pēdējā atlase uz EČ, taču šis Eiropas čempionāts būs bez manis. Laikam vienkārši vēl nav pienācis īstais brīdis, jo, šādi skrienot, neesmu vēl pelnījis skriet Latvijas izlases sastāvā. Šodien gan, neskaitot piecu minūšu kļūdu uz otro punktu, bija arī dažas citas kļūdiņas, taču visumā par distanci biju visai apmierināts. Distance bija interesanta un arī prieks par to, ka kalnos uzskriet varēju, un arī sāpošā kāja praktiski nelika par sevi manīt distances laikā. Pirms garā etapa pie punkta pavadītais laiks, izvēloties variantu, gan laikam īsti neattaisnoja savu uzdevumu, jo šosejas variantam zaudēju gandrīz 2 minūtes, bet varbūt vienkārši skrēju tajā etapā lēnāk kā bija vajadzīgs, nebija gan arī īsti nevies, kas palīdzētu skriet ātrāk, jo ja neskaita "taurenītī" sastaptos, tad distanci veicu pilnībā viens - ne mani kāds noķēra, ne arī man izdevās kādu pieķert.
Lai vai kā, pats vien esmu vainīgs, ka neizdevās atlasīties EČ, jau Ziemeļu 2-dienās tika sataisītas pilnīgi muļķīgas kļūdas, taču jācer, ka līdz 2010.gada Eiropas čempionātam Bulgārijā būšu ko mācījies. Katrā ziņā tagad orientēšanās ziņā līdz Jukolai būs brīvāks brīdis, jāpataupa arī kāja, lai gan uzskriet piektdien krosu kopā ar junioriem gan varētu.