Ceļa jūtīs

Nu jau pagājis labs laiciņš kopš mana pēdējā ieraksta, bet nekas tāds īpašs jau nav noticis. Ja neskaita ļoti labo treniņu periodu, kas aizvadīts kopš jūlija sākuma, kur centos nedaudz pakrāt kilometrus rudens sezonai, tad citādi sportiskā ziņā jaunu ziņu nav. Protams, šajā nedēļā esmu centies cītīgi sekot līdzi PČ notikumiem Čehijā, gan ar on-line rezultātu, gan on-line video, gan on-line GPS starpniecību. Katrā ziņā organizatori ir labi pastrādājuši, lai arī tiem, kas mājās palikuši, būtu laba skatīšanās.
Rīt pēcpusdienā jau braucu uz Zviedriju uz Pasaules kausu, kas notiks paralēli O-Ringenam. Atšķirībā no Norvēģijas Pasaules kausa posmiem, šoreiz dalībnieku skaits būs krietni lielāks - ja pareizi saskaitīju, tad 95 sportisti vīru konkurencē, kas nozīmē, ka iegūt kādu Pasaules kausa punktu, ko neizdevās izdarīt Norvēģijā, būs vēl grūtāk. Skriešana būs no otrdienas līdz ceturtdienai, un programmā paredzēts sprints, garā un vidējā. Pats jau visvairāk gribētu labi noskriet sprintu, ar tām pārējām distancēm tad jau manīs. Katrā gadījumā organizatori sola, ka vidējā distance būs ļoti ātra, kur liela daļa distances ies pa kalnu pļavām (pareizāk sakot pa to vietu, kur koki vairs neaug) un zāle tur esot tikai pāris centimetru augstumā ar visai stingru pamatu. Tātad kā parasti - ja paskriet nevar, tad variantu nekādu.
Tā kā tagad esmu centies pēdējās nedēļas cītīgi patrenēties, tad paredzams, ka nekāds dižais svaigums nav gaidāms, bet nu uz Pasaules studentu čempionātu pēc divām nedēļām Igaunijā jau vajadzētu būt labāk.