BČ un WRE

Pirms kāda laika pārlapojot Pasaules ranga (WR) lapas aizdomājos par Baltijas čempionātu (BČ). Lieta tāda, ka šobrīd katrai no IOF federācijām ir tiesības par atsevišķu maksu gadā sarīkot 3 Pasaules ranga sacensības (WRE). Taču, ja federācija rīko kādas starpvalstu reģionālās sacensības, kā Baltijas čempionāts, Pasaules čempionāts, Ziemeļvalstu čempionāts u.tml, tad arī šīs sacensības var būt WRE papildus jau 3 esošajām.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas katru gadu WRE rīkošanas iespējas izmanto pilnībā, kā ierasts tā ir Kāpa, Kurzemes pavasaris un kāds trešais mačs (šogad Malienas kauss). Igauņi ir kūtrāki un pēdējos gados rīkojuši pa divām Pasaules ranga sacensībām. Savukārt lietuviešiem šķiet tas interesē vismazāk, jo viņiem ne šogad, ne pagājušogad, ja neskaita šī gada Baltijas čempionātu, WRE sacensību nav bijis vispār.
Ieguvums jau, protams, no šiem mačiem ir grūti izvērtējams. Organizētājiem ir jāmaksā lielajai federācijai rīkošanas maksa, kas nākamgad ir 250 eiro. Iespējams, ka Pasaules ranga punktu iegūšanas iespēja piesaistīs papildus dalībniekus E grupās, iespējams, arī no citām valstīm, tomēr vai tie ienesīs 250 eiro, stipri šaubos. No otras puses arī federācijai būtu jābūt ieinteresētai, lai valstī notiktu vairāk WRE sacensību, kas ļautu vairāk valsts sportistiem iegūt Pasaules ranga punktus, kuri parasti ir svarīgi gada beigās, veidojot valstu rangu un nosakot kvotas, piemēram, Pasaules kausa dalībnieku skaitam.
Jau pieminēju, ka Baltija čempionāts dod papildu iespēju iegūt vēl vienu WRE, un ierasts, ka BČ startē spēcīgākie sportisti, kas nozīmē arī salīdzinoši augstākus punktus, ko var iegūt, startējot šajās sacensībās. Būtu mums vairāk Baltijas čempionātu, būtu vairāk Baltijas čempionu, būtu arī vairāk WRE sacensību.
Jebkurā gadījumā, domāju, ka sprinta sacensību ieviešana Baltijas čempionātā nāktu par labu kopējai O-sporta popularizēšanai. Taču, ja jāskrien garā distance un stafete, tad sprintu noskriet nav nemaz tik viegli, it sevišķi, ņemot vērā to, ka nav jau arī īsti, kad jo garā distance parasti ievelkas diezgan ilgi. Tad nu, iespējams, ka neslikts variants būtu garās distances vietā sarīkot tajā pašā dienā divas distances - vidējo un sprintu, kas dotu gan iespēju izcīnīt Baltijas čempiona titulu vairākās disciplīnās, gan arī dotu divas Pasaules ranga sacensības. Protams, slikti, ka par katru no tām būtu jāmaksā, un varbūt arī tie punkti nav tas galvenais, bet vairāk BČ distances padarītu sacensības interesantākas un arī valstu vērtējumā, skaitot trīs distances šī brīža divu vietā, radītu lielāku cīņu.