Tā kā kompass man līdzi nebija, tad uz punktu, kas bija pavisam netālu no kartes malas, sanāca iziet no kartes. Kādu brītiņu pat īsti nesapratu, kur esmu nokļuvis, taču pēc īsa apdomas brīža tomēr sapratu, kas par lietu, un punktu atradu. Jāatzīst gan, ka nācās arī izmantot sentēvu ziemeļu noteikšanas metodes ar sūnām uz koku stumbru ziemeļu puses. Uz nākamo gan atkal aizskrēju kaut kur ne tur, taču šeit attapos krietni ātri un no kartes pat nepaspēju izskriet :)
Ar nākamajiem punktiem gan negāja īpaši gludāk, jo pirmo punktu kravu biju nogādājis atpakaļ finišā un devos jau pēc nākamajiem, tomēr sāka kļūt aizvien tumšāks un vienu punktu ar pirmo reizi tā arī neatradu un nolēmu to noņemt beigās atpakaļceļā. Pēc tam no otras puses to paņemt bija daudz vieglāk, lai gan daudzie jaunie mežistrādes ceļi krietni jauca galvu.
Tad finišā nogādāju otru lielo kravu un tā kā visi jau bija finišējuši, tad atlikušos 3 punktus nolēmām noņemt ar mašīnu pa ceļam uz mājām. Protams, to, ka mežā būs palicis tik tumšs, ka vairs kartē neko nevarēs saprast mēs negaidījām un ja vēl to pirmo paņēmu no ceļa pēc atmiņas (tur iepriekš jau biju bijis, taču tā kā tas bija "puķītes" viduspunkts, tad sākumā nenoņēmu), taču ar atlikušajiem diviem gāja krienti grūtāk un tā nu mēs ar Kristapu labu laiciņu staigājām kaut kur pa riņķi ar cerību, ka punktam uzdursimies.
Beigās jau punktus atradām, bet katrā ziņā tāda staigāšana pa tumsu nekurienē ir krietni interesanta, īsti nopietni gan tas nav.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).