Divus gadus atpakaļ savu pirmo pusmaratonu beidzu ar rezultātu 1:16:28. Nu ir pagājuši gandrīz 2 gadi un toreiz sasniegtais rezultāts ir tapis labots gandrīz par 7 minūtēm - 1:09:38 ir mans rezultāts šodien skrietajā pusmaratonā Valmierā.
Pirms starta biju cerējis tuvoties stundai un 10 minūtēm, lai gan tādas īstas skaidrības par to, cik ātri varu skriet nebija. Vēl jo vairāk, salīdzinoši nogurdinošā iepriekšējā nedēļa Igaunijā lika domāt, ka varbūt visi spēki ir tikuši atstāti tur, tomēr, kā izrādījās, paskriet varu, un man par lielu prieku tika izcīnīta 2.vieta. Lai gan neiztika arī bez dažiem pārpratumiem (atkal uzzināju, ka enerģijas dzēriens ļoti kož acīs) un maksimāli piedzītām kājām (lūk ko nozīmē, ja uz asfalta uzkāpj tikai pāris reizes), tomēr pozitīvās emocijas šodien bija pārsvarā.
Bet patiesībā vislielākais paldies jāsaka tiem, kas atbalstīja visas distances garumā - orientieristi gan trasē, gan gar trases malām bija ļoti daudz, un uzmundrinošie saucieni pašsajūtas un cīņasspara uzlabošanai bija tieši tas, kas vajadzīgs. Dzirdēt uzmundrinājumus no tiem skrējējiem, kuriem distancē paskrēju garām bija jo īpaši patīkami, jo viņiem atlika spēka ne tikai pašiem skriet, bet arī pateikt kādu labu vārdu. Un jo īpašs paldies maniem trim personīgajiem līdzjutējiem - par ūdeni distancē, par kāju atdzīvināšanu pēc finiša un atbalstīšanu no sākuma līdz pašam galam.
Labs darbiņš, kas padarīts!!! :))
AtbildētDzēstMalacis!