Interese par kartēm ir veicinājusi arī to, ka, nonākot kādā jaunā vietā, bieži vien novērtēju, cik interesanti būtu šajā vietā uzzīmēt karti. Jo sevišķi tas attiecināms uz pilsētām, vecpilsētām, kur nereti no manis var dzirdēt vārdus, ka tur būtu interesanti skriet sprintu. Un arī doties ekskursijā pa pilsētu ar sprinta karti rokā ir pavisam citāds piedzīvojums nekā vienkārša pastaiga - varu gan redzēt kartē to, kas parastās tūristu kartēs nav sazīmēts, kā arī pie reizes pārbaudīt, cik labi zīmētājs ir uzzīmējis vienu vai otru objektu. Taču nesen piefiksēju, ka aizvien biežāk apkārtnes novērtējums ir ne tikai par to, cik laba karte tur sanāktu, bet arī par to, cik ērta konkrētā vieta ir skriešanai - apgaismojums, asfaltēti celiņi, pakalniņi un citas treniņiem noderīgas lietas.
Galu galā sanāk, ka, jo tuvāk kādai lietai esam, jo vairāk tā ielaužas mūsu zemapziņā, vērtējot lietas mums apkārt - jo dziļāk o-sportā, jo vairāk karšu apkārt, jo vairāk skriešanā, jo vairāk treniņa vietu visriņķī.
Vai arī Tu, mans dārgais lasītāj, esi pamanījis kādas lietas savā dzīvē, kas iesakņojušās Tevī tiktāl, ka uz apkārtni skaties vērtētāja acīm?
Par orientēšanās lietām tieši tā pat... Visur un vienmēr tiek ievērtētas sacensību rīkošanas iespējas...
AtbildētDzēstBet man pēdējā laikā parādās tendence pacelt galvu uz augšu un iepētīt konstrukcijas dažādās ēkās. Kas arī pamatā notiek visai neapzināti...