Vēl pagājušās nedēļas vidū biju nobriedis uzrakstīt par ziemas liktajiem šķēršļiem normālai skriešanai, taču nedēļas nogale atnāca ar atkusni, un nu manas kājas beidzot var atkal izjust, ko nozīmē skriet pa asfaltu. Lai arī vietām arī asfalts ir nedaudz noledojis, un atspērienā ieliktais spēks nepietiekamas saķeres dēļ aiziet nebūtībā, tomēr nu Ogrē skriešanai bezledus un bezsniega apstākļos var atrast atbilstošas vietas.
Decembra beigās gūtā potītes trauma cerēto 2-3 dienu vietā prasīja teju nedēļu, lai treniņi varētu atsākties normālā režīmā, un arī šobrīd vēl brīžiem šādas tādas nepatīkamas sajūtas potītes apvidū brīžiem ir jūtamas, taču cenšos par to daudz nedomāt. Gads treniņu ziņā ir iesācies ļoti labi, un tā tikai jāturpina.
Ja nav noslēpums, kādi apjomi plānoti šajās nedēļās?
AtbildētDzēstNu cenšos tikt pie aptuveni divām skrietām stundām dienā. Ātrums un pieveiktais attālums diezgan daudz variē atkarībā no laikapstākļiem un pamata zem kājām.
AtbildētDzēst