pirmdiena, 2011. gada 11. jūlijs

30.skrējiens apkārt Vaidavas ezeram

. . .

Skriešana apkārt Vaidavas ezeram man  jau laikam sāk palikt par tradīciju. Šogad bija kopumā trīsdesmitais, bet man ceturtais skrējiens "Apkārt Vaidavas ezeram". Tā kā aizvadītā nedēļa tika diezgan centīgi aizvadīta treniņos - sanāca apvienot visai labus ātruma treniņus ar kārtīgu garo skrējienu nedēļas vidū, tad Vaidavas skrējienam speciāli atpūsties nesanāca. Bet neba jau šis arī bija uzskatāms par varen nozīmīgu sezonas startu, kaut arī noskriet ar labu rezultātu vienmēr ir prieks.

Pretstatā iepriekšējiem gadiem, šogad skrējiens notika dienu pēc nevis dienu pirms Vaidavas triatlona, un, domājams, daļa triatlonā startējušo, kas citkārt skrēja arī skrējienā, šogad to izlaida. Taču organizatori pēc skrējiena izteicās, ka dalībnieku nav bijis īpaši mazāk kā citus gadus. Salīdzinot ar pagājušo gadu, patiesi dalībnieku kopskaits praktiski neatšķiras - nedaudz virs 300 finišētājiem, taču 2008.un 2009.gadā gan finišēja ap 450 skrējējiem - tāpēc nākas secināt, ka lielais skriešanas sacensību skaita pieaugums pēdējos 2 gados ir atstājis savas sekas arī uz Vaidavas skrējiena dalībnieku kopskaitu, jo visādi citādi skrējiens nav kļuvis ne par mata tiesu sliktāks, kā tas bija 2008.gadā, kad Vaidavā skrēju pirmo reizi. Pat laikapstākļi šogad par godu 30.skrējienam bija nedauz labāki kā pērn - varen karsts bija tik un tā, bet vismaz vairāki mākoņi pie debesīm rūpējās, lai saule ik pa brīdim tiktu apslēpta, un skrējējiem tiešo saules staru karstums būtu mazāks. Arī četri dzirdināšanas punkti distancē bija varen labs palīgs tam, lai līdz galam tiktu būtu vieglāk.

Pirms starta sarakstā biju nopētījis, ka sīvākie konkurenti uz maču ieradušies nav, un teorētiski maču vajadzētu pacensties vinnēt. Sarakstā gan bija Konstantīns Kožanovs, kas finišēja otrais manā pirmajā Vaidavas skrējienā, kad paliku piektais, kā arī Artūrs Jukšs no Liepājas, tāpēc bez cīņas jau pie uzvaras tikt arī neizdosies.  Nepatīkams moments gan tika piedzīvots brīdī, kad iesildoties spēru pirmos soļus un sapratu, ka augšstilbi jūtas kā milzu cieti bluķi. Vai nu tās bija sekas pēc iepriekšējās nakts pavadīšanas teltī, varbūt atskaņas no nedēļas treniņiem, vai vēl, kas cits, taču tā stīvuma sajūta saglabājās arī skrējiena laikā.

Skrējiena sākumā, kā jau biju prgnozējis, ātri vien izveidojās līderu trio - nedaudz pa priekšu Konstantīns un Artūrs un divus soļus aiz viņiem es. Pirmajā kilometrā, kamēr kājas vēl iekustējās sacensību ritmā, skriešana likās pagrūta, tad tālāk jau ar katru brīdi sajutos ar vien labāk un jau pie 2.km atzīmes sāku just, ka abi priekšā skrienošie varētu skriet ātrāk - vismaz man aiz viņu mugurām kļuva pārāk viegla skriešana. Tā nu diezgan drīz paskrēju viņiem abiem garām, un mūsu grupiņa nedaudz izstiepās. Apmēram pusdistancē, kad trase veda gar Rīgas-Valmieras šoseju, vēl manīju, ka uzreiz aiz manis ir Artūrs, bet tālāk sekoja pagarāks kāpums un pagrieziens atpakaļ uz Vaidavu, pēc kura aiz muguras vairs nevienu nemanīju.

Tā nu atlikušos klometrus centos turpināt veiksmīgi iesākto skrējienu, cītīgi dzēru visās dzirdinātāvās, lēju ūdeni uz galvas (pēdējā dzirdināšanas punktā gan netīšām sanāca apliet vienu no "ūdens meitenēm") un skrēju tā, lai būtu prieks par skrējienu. Pēdējā kilometrā vēl kārtīgi atstrādāju pēdējo kāpumu un tad jau klāt bija arī finišs, kur pulkstenis rādīja, ka 11,4km garo distanci esmu pieveicis 38 minūtēs un 21 sekundē. Pāris skeundes lēnāk kā pirms gada un vairāk ā minūti lēnāk kā pirms diviem (joprojām mīklains man ir mans 2009.gada ātrais rezultāts, bet togad daudzi ir skrējuši salīdzinoši ātri - iespējams, laikapstākļi bijuši pateicīgi, jo trase manīta nav), bet ar skrējienu esmu ļoti apmierināts, jo pirmie kilometri tomēr bija salīdzinoši lēni, un arī beigās jutu, ka rezerve vēl ir.

Prieks arī par to, ka šogad laikam par godu 30.skrējienam, bija varen noderīgas balvas. Vakar vakarā, izskrienot nelielu līkumu pa Ogres ielām, jutu, ka skrējiens jūtamas sekas uz organismu arī atstājis nav, kas nozīmē, ka ķermenis visu šodien atdevis netika, tāpēc ceru, ka arī Liepājā šīs nedēļas nogalē sanāks labs skrējiens visas pusmaratona distances garumā.

Video no 30. Vaidavas skrējiena

1 komentārs :

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...