Pusmaratons Kuldīgā

Tieši pirms gada, rakstot par 2010.gada Kuldīgas pusmaratonu, iegūto Latvijas čempionāta medaļu pusmaratona distancē nodēvēju par "zīmi" tam, ka, iespējams, tieši skriešana nevis orientēšanās sports priekš manis ir īstā izvēle. Klāt ir 2011.gads, šogad mežā orientējies esmu, šķiet, vien piecās sacensībās, tajā pat laikā ir noskrieti jau seši pusmaratoni, maratons un vēl vairāki skrējieni, un atkal esmu ticis arī pie Latvijas čempionāta medaļas - tā pat kā pērn - bronza Latvijas čempionātā pusmaratonā Kuldīgas pusmaratona ietvaros. Tā vien šķiet, ka šī pāreja no orientēšanās uz skriešanu ir notikusi daudz straujāk kā gaidīts, un varbūt arī labi, ka tā, jo ilglaicīgi balansēt starp abiem sporta veidiem nez vai būtu produktīvākā izvēle.

Apmēram puskilometru pēc starta

Bet runājot par pašu skrējienu Kuldīgā, kā jau minēju, LČ ieskaitē atkal tiku pie trešās vietas, un arī absolūtajā vērtējumā tāpat kā pirms gada finišēju ceturtais. Lai arī, manuprāt, pasākums pats par sevi, neskaitot grandiozo karstumu, pagājušogad bija vairāk izdevies, tomēr sportisko rezultātu ziņā skrējiens šogad bija daudz augstākā līmenī, ko daļēji veicināja arī daudz labvēlīgāki laikapstākļi. Pēc finiša viens no dalībniekiem minēja, ka vietām "trase bija pilnībā izvarota", un patiesi biežā seguma maiņa, vairāki asi pagriezieni, kur brīžiem bija sajūta, ka varētu zust līdzsvars, un pagarais kāpums trases vidusdaļā noteikti nesekmēja pašu augstvērtīgāko rezultātu sasniegšanu. Taču neskatoties uz to, Kuldīgā skriet man patīk.

Kvalitatīvais dalībnieku sastāvs sekmēja to, ka, neskaitot abus līderus - Stiapanu no Baltkrievijas, kuru apbalvošanā komentētājs visu laiku "vilka uz zoba" un Valēriju, kas atrāvās jau uzreiz no paša starta, pirmos kilometrus kopā skrēja varen daudz sportistu. Pirmos kilometrus gan kājas vēl kā nākas strādāt negribēja, tāpēc sākumā turējos iepakaļus trešās vietas grupai, bet pirmā apļa beigās, kad bija pieveikti jau vairāk kā pieci kilometri, uz trešo vietu joprojām pretendēja ap desmit skrējējiem, to vidū arī es. Otrā apļa sākumā ātrums laikam nedaudz pieauga, grupa diezgan ātri izjuka un dalībnieki pamazām izkārtojās atbilstoši saviem spēku samēriem. Jānis Višķers un viens no lietuviešiem nu bija divatā iesaistījušies cīņā par trešo vietu, bet aiz viņiem kādu gabaliņu skrējām četru cilvēku grupiņa, kam bija lemts izspēlēt atlikušo Latvijas čempionāta medaļu.

Priekšā skrienošajam lietuvietiem Višķera kāpinājums laikam bija spēkus atņēmis pārāk daudz, un otrā apļa beigu daļā lietuviešu skrējējam ļoti strauji pietuvojāmies un tikpat strauji arī apdzinām. Otro apli vēl noslēdzām četratā, bet tad palēnām temps pieauga, un trešā apļa beigās jau skrēju viens pats, un tajā brīdī trešā vieta jau bija tuvāk kā mani sekotāji. Priekšā skrienošais Jāni Višķers bija teju pusminūtes attālumā, un kaut arī praktiski visu laiku viņu tālumā redzēju (galvenokārt tāpēc, ka blakus viņam brauca trešo vietu pavadošais motocikls), taču pat nedaudz vēl palielinot tempu, tuvāk viņam tikt tā arī neizdevās - patiesībā pēdējā aplī pat ar visu finiša paātrinājumu vēl trīs sekundes viņam piezaudēju. Bet kopumā ar skrējienu paliku apmierināts, un arī par ceturto vietu ar rezultātu 1:10:25 esmu visnotaļ gandarīts, galu galā arī Latvijas čempionāta medaļa tika nopelnīta.

Pirmais sešinieks absolūtajā vērtējumā

Uz priekšdienām organizatori varētu jau pie reģistrēšanās internetā noskaidrot katra dalībnieka krekla izmēru, citādi, saražojot lielā skaitā vien divus izmērus - laikam vienu vīriešiem, otru sievietēm, iegūtā dāvana krekla formā ne vienmēr ir saņēmēja izmēram atbilstoša. Kaut arī tādos gadījumos, kad ar izmēru īsti nav trāpīts, ir iespēja to kā pateicību pasniegt saviem līdzjutējiem, kas kā ierasts arī Kuldīgā bija augstā līmenī.

Visbeidzot jāpiemin tas, ka šī nedēļas nogale bija īpaša ar to, ka līdz ar daudzajām nedēļas nogales aktivitātēm svētdiena bija pirmā no skriešanas brīvā diena kopš 11.maija, kad atvilku elpu pēc Diseldorfas maratona. Bet atpūta nāca tieši laikā, jo no šodienas ir sācies pēdējais desmit nedēļu treniņu cikls pirms rudens maratona Amsterdamā oktobra vidū. Līdz tam gan droši vien vēl dažās sacensībās piedalīšos, bet tuvākās vien pēc trim nedēļām, kad Mežaparkā būs NIKE Riga run.