otrdiena, 2011. gada 20. decembris

Atbildes uz jautājumiem #1

. . .

Gandrīz pirms mēneša rakstīju, ka nu katram Renča pierakstu blociņa lasītājam ir iespēja man uzdot sev interesējošos jautājumus, uzdodot tos sadaļā "Jautā Rencim". Pa šo mēnesi kāda čupiņa jautājumu ir saradušies, un zemāk ir atrodamas manas atbildes uz daļu no tiem. Atbildes uz pārējiem neatbildētajiem jautājumiem sniegšu kādā no nākamajām atbilžu reizēm. Tā kā jautātāji ir jautājumus iesūtījuši, citiem neredzot, tad jautātāju vārdi publicēti netiks, savukārt līdzīgos jautājumus mēģināšu atbildēt vienā atbildē.

  • Cik liela prioritāte Tavos treniņos ir atbilstošai diētai? Ieturies stingros rāmjos vai vari ēst ko vien vēlies? Vai Tev ir sportista diēta? Vai piedomā pie tā, ko ēd? Vai Tu lieto želejas, sporta dzērienus, skrienot garos gabalus?
Īsā atbilde būtu, ka ēdu, cik gribu un cik lien iekšā. Katrā ziņā man ir paveicies, ka pietiekami lielā apetīte ir nākusi kopā ar to, ko saucu par ļoti labu vielmaiņu, jo liekos kilogramus īpaši nejūtu arī pēc kārtīgas izēšanās. Tajā pat laikā ik pa laikam esmu domājis par to, ka nedaudz vairāk piedomājot pie tā ko apēdu, tai skaitā mazāk našķotos, iespējams, ka svars būtu kādus 2-3 kilogramus mazāks (būs jāņem piemērs no Zanes, kura jau ir sākusi cītīgāk sekot līdzi, tam kas un kad tiek apēsts), kas pēc dažādiem kalkulatoriem (par vienu no tiem rakstīju pasen ierakstā "Ideālais svars") būtu priekš manas uzbūves ideālais svars maksimāliem rezultātiem skriešanā. Taču vai patiesi tas būtu tik ideāli, to nevar zināt.
Ja runā tieši par sporta uzturu (atjaunošanās dzērieniem, želejām u.tml.), tad šajā ziņā esmu visai atturīgi noskaņots pret dažādu "uztura bagātinātāju" izmantošanu (arī par šo senāk bija viens ieraksts blociņā). Tā kā mana pārliecība balstās uz to, ka skriešana ir veids kā pārbaudu savu ķermeni, tad cenšos iztikt bez papildus uztura līdzekļiem. Ja tā parēķina, tad pēdējā maratona gatavošanās ciklā vienīgais sporta uzturs, ko uzņēmu bija organizatoru piedāvātie enerģijas dzērieni sacensībās, kā arī divas želejas, ko apēdu skrienot Amsterdamā. Savukārt treniņu procesā iztieku bez sporta uztura ražotāju atjaunošanās dzērieniem un tamlīdzīgām lietām. Reizēm, gan padzeru ko aptiekā nopērkamu sirds stiprināšanai, kā arī jūtot imunitātes samazināšanos uzņemu pa lielākai devai C vitamīna.
  • Kādi ir A un B normatīvi sievietēm un vīriešiem maratonā, lai piedalītos Olimpiskajās spēles? Un kuri Latvijas sportisti tos izpildījuši?
Maratonā vīriešiem "A" normatīvs Londonas olimpiskajām spēlēm ir 2:15:00, bet "B" normatīvs  - 2:18:00. Savukārt sievietēm attiecīgi 2"37"00 un 2:43:00. Uz šo brīdi "B" normatīvu ir izpildījuši - Valērijs Žolnerovičs un Dace Lina. Vēl jāpiebilst, ka ar "A" normatīvu vienā disciplīnā drīkst startēt ne vairāk kā trīs sportisti no vienas valsts, savukārt ar "B" normatīvu var startēt tikai viens sportists pie nosacījuma, ka nestartē neviens ar "A" normatīvu.
  • Maratoni ārvalstīs. Kā izvēlies maratonu, kurā startēt? Kā plāno nokļūšanas veidu, uz ko skaties, kad meklē viesnīcu? Kāds ir brauciena budžets?
Maratoni ārvalstīs un patiesībā maratoni vispār līdz šim brīdim man ir bijuši vien trīs (Florencē, Diseldorfā un Amsterdamā), tāpēc gaužām plaša pieredze maratonu izvēlē man nav. Vēl gan papildus šogad gada sākumā biju Varšavas pusmaratonā, taču tas bija salīdzinoši neplānots brauciens, lai atsvaidzinātu treniņprocesu. Taču līdzšinējā maratonu izvēle ir balstījusies uz trim faktoriem - laba trase (tāda, kurā var sasniegt labu rezultātu), dalībnieku skaits (jo vairāk dalībnieku, jo lielāka iespēja, ka mazāk būs jāskrien vienatnē - kopā skriet tomēr ir vieglāk), kā arī nokļūšanas ērtums (lai nebūtu pārmērīgi ilga ceļošana bez ilgām nīkšanām lidostā). Uzskatu, ka pirms maratona ilga nīkšana lidostā (tai skaitā nakšņošana kaut kur uz grīdas), vai arī ilga braukšana ar autobusu nenāk par labu rezultātam, tāpēc jāizvēlas maksimāli ātrākais nokļūšanas veids līdz sacensību vietai, protams, ņemot vērā ceļošanas izmaksas. Tā kā man patīk, jau laikus visu saplānot, tad biļetes parasti lidošanai pērku apmēram pusotru līdz divus mēnešus pirms brauciena, kad arī bieži vien ir zemākās cenas lidošanai, tad arī parasti tiek izvēlēta viesnīca, kuru cenšos piemeklēt vietā, kas nav pārāk tālu no sacensību centra, lai sacensību rītā būtu iespējams līdz startam aizskriet nevis papildus vēl braukt ar sabiedrisko transportu. Nu un, runājot par brauciena izmaksām, labi saplānojot, viens maratonists var visai iekļauties 150-200 latos uz pasākumu, kaut arī, protams, braucot ar autobusu, dzīvojot hostelī daudzcilvēku istabā un ņemot līdzi ēdamo no mājām, droši vien izmaksas var samazināt teju uz pusi. Braucot grupiņā, atsevišķas izmaksas (dzīvošana, transports, ja tiek īrēts auto u.tml) var sadalīt uz vairākiem, kas braucienu var padarīt vēl lētāku. Jāņem vērā, ka ārvalstīs dalība maratonos arī ir augstāka nekā pie mums ierasts, un Eiropā tā lielākoties lielajos maratonos svārstās no 40 EUR līdz pat 70 EUR (jāpiemin, ka, piemēram, Ņujorkas maratonā dalības maksa pat var pārsniegt 200 dolārus).
  • Vai Tu mēdz skriet ļoti lēnām, piemēram, kopā ar kādu, kas skrien lēnāk? Vai ir grūti skriet "ļoti lēnām"?
Skriet lēnām patiesībā katram nozīmē ko pavisam citu, tāpēc tas, kas man liekas patiešām lēni, teiksim 5-5'30" min/km, citam ir gluži parasts treniņu vai pat sacensību ātrums, tāpēc, skrienot kopā ar šādu lēnāku skrējēju, visu laiku ir jāpatur prātā, ka, lai arī es pats mierīgi varētu skriet ātrāk, taču tad tas, iespējams, būs neizturams temps manam līdzskrējējam. Līdz ar to kopskriešana dažādu ātrumu skrējējiem ir visai sarežģīta padarīšana, tā kā katram no tiem efekts no šī skrējiena būs pavisam cits. Līdz ar to, patiešām lēnām skrienot ar kādu kopā, mani sastapt var ļoti reti - reizēs, kad tāds skrējiens nav treniņš priekš manis, bet esmu izgājis speciāli paskriet ar kādu, kas skrien daudz lēnāk par mani. Protams, pēc lielām slodzēm (piemēram, maratona) pirmajās dienās šāda pavisam lēnā skriešana var ātrāk palīdzēt atjaunoties, ja paskriet ierastajā ātrumā muskuļiem šķiet daudz grūtāk.
  • Vai Tev no lielajiem apjomiem nerodas dažādas mikrotraumas (sāpes vai klikšķi potītēs, ceļos)? Ko dari to profilaksei? Vai vari ieteikt kādus efektīvu paņēmienus to ārstēšanā?
Traumas pēc savas būtības rodas gadījumos, kad ar organismu notiek kas tāds, pie kā tas nav pieradis. Strauji palielinām treniņu apjomu, traumu risks pieaug, strauji palielinām treniņu intensitāti, traumu risks pieaug. Ja vēl iedomājamies palielināt abus reizē, tad traumas vai slimības, kas arī ir organisma pretreakcija uz kaut ko, kas tam nav saprotams, rašanās ir praktiski neizbēgama. Protams, arī ilgstošas nepārtrauktas slodzes rezultātā muskuļos rodas mikroplaisas, uzkrājas kopējais nogurums un tas ar laiku var novest pie nopietnākām traumām, ja organisms nespēj pienācīgi atjaunoties, ja muskuļi zaudē elastību, tajos rodas samezglojum utt. Lai mazinātu risku iedzīvoties nopietnākās traumās cenšos regulāri vingrot, staipīties, pamasēt muskuļus. Kaut arī bieži vien šķiet, ka, lai tiktu vaļā no problēmām ir nepieciešams iet pie masiera, fizioterapeita vai citiem speciālistiem, tomēr daudzas lietas ir iespējams izdarīt arī bez šādu cilvēku palīdzības. Protams, pilna ķermeņa masāžu pats sev veikt nevar, taču sēžot pie TV izmasēt kāju muskuļus var ļoti labi, tāpat arī dažādi stiepšanās vingrojumi, iestiepjot dažādas muskuļu grupas ir visnotaļ efektīvi, lai palīdzētu pēc treniņiem organismu atgriezt pirmstreniņa stāvoklī, neriskējot ar to, ka treniņu sekas muskuļos uzkrājas un beigās rodas traumas. Tāpat dažādas problēmas ar locītavām var būt saistītas ar skriešanas soli, pie kā būtu jāpiedomā, lai mazinātu trieciena efektus, kas rodas, kājām skriešanas laikā skarot zemi.

Ar to arī šīs reizes atbilžu sesija ir galā. Tā kā ne visi jautājumi ir atbildami vienā teikumā, tad vienā piegājienā ir atbildes vien uz daļu no jautājumiem. Ja arī Tev ir radies kāds jautājums, uz kuru gribi saņemt šādu plašāku atbildi, tad vari to uzdot sadaļā "Jautā Rencim".

Nav komentāru :

Ierakstīt komentāru

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...