Atbildes uz jautājumiem #2

Lai pārtrauktu pēdējā laika ne pārāk aktīvo blociņa satura atjaunošanu, nolēmu, ka pirmkārt pienāktos sniegt savas atbildes uz daļu no jautājumiem, ko blociņa lasītāji iesnieguši lapas labajā malā esošajā sadaļā - "Jautā Rencim". Iepriekšējos atbildētos jautājumus un pašas atbildes skatīt - šeit. Šoreiz vairāk par skriešanas tehniku un apaviem.

• Kāds ir Tavs skrējiena solis (vai piezemējies uz pirkstgaliem, pēdas sākumdaļas vai papēža)? Vai Tu pie tehnikas īpaši piedomā vai vienkārši skrien tā, kā šķiet ērtāk?

Kaut arī no malas (foto, video) vērot to, kā es skrienu, man līdz šim nav īpaši daudz izdevies redzēt, tomēr varu teikt, ka skrienot zemei pirmā pieskaras pēdas vidusdaļa (tuvāk purngalam). Jo ātrāk tiek skriet, jo vairāk vērojams, ka zemei pirmā pieskaras pēdas priekšējā daļa. Kaut arī katram skrējējam ir savs gadu gaitā izstrādājies solis - un kardinālas izmaiņas tehnikā veikt ir ārkārtīgi grūti, reizēm pat neiespējami, tomēr tik un tā pie soļa cenšos reizēm piedomāt. Ir bijuši periodi, kad esmu pastiprināti pievērsis uzmanību lielākam soļu biežumam, taču vērā ņemamus rezultātus tas nav nesis, domāju, ka galvenokārt tieši tāpēc, ka tam neesmu pievērsis uzmanību katrā treniņā vai pat viena treniņa visā garumā.
Taču tiem, kas tikai sāk savas skriešanas gaitas noteikti nevajadzētu aizmirst par to, ka pie sava soļa ir jādomā un, sākot skriet nepareizi (liekot kāju pie zemes caur papēdi, "velkot kājas pa zemi" u.tml), šīs kļūdas ātri vien iestrādāsies individuālajā skriešanas ritmā un pēc tam tās izlabot var būt gaužām grūti.

• Vai treniņos un sacensībās skrien ar vieniem un tiem pašiem apaviem?

Sacensībām un treniņiem ir atšķirīgi apavi. Sacensību apavi ir mazāk nonēsāti, tie ir ievērojami vieglāki (ja treniņos ir pierasts skriet ar smagākiem, tad vieglāks apavs mača dienā kājai noteikti rada vieglāku sajūtu), sacensību apaviem parasti arī ir daudz mazāki iestrādātie tehnoloģiskie risinājumi - pēdas velves atbalsts, gaisa/putu balsti utt. (kas arī parasti ir galvenais svara samazinātājs, tomēr līdz ar to paša apava amortizācija ir švakāka). Visbeidzot sacensībās uzvelkot īpaši mačiem paredzēto apavu pāri arī psiholoģiski tas dod stimulu, ka šīs patiesi ir sacensības un būs jāskrien ātri. Mazāka līmeņa sacensībās, kas tiek izmantotas treniņnolūkos, gan parasti izvēlos apavus, kas nav pavisam sacensību, bet gan vairāk tempa skrējienos lietotie apavi.

• Vai sacensībās labāk skriet ar jauniem apaviem (mazliet ieskrietiem) vai tomēr ar jau kārtīgi noskrietiem?

Galvenais ko nevajadzētu darīt - nopirkt apavus un ar tiem uzreiz skriet sacensībās. Kaut arī pilnīgi normāla ir situācija, ka problēmu nebūs, tomēr būtu muļķīgi svarīgākajās sacensībās dabūt kādu pavisam nepatīkamu tulznu vai pat izstāties tikai tāpēc, ka vienreiz veikalā uzvelkot apavus likās, ka viss ir labi, bet izrādās, ka berzes sajūta parādās tikai pēc pāris noskrietiem kilometriem. Līdz ar to galvenais būtu noskriet kaut 2-3 treniņus jaunajos apavos pirms ar tiem skriet sacensībās. Savukārt to, vai kārtīgi noskriet apavi būs labāki par divreiz uzvilktiem var skatīt dažādi. Jo vairāk tiek skriets ar vieniem apaviem, jo pēda vairāk pielāgojas to formai un jūtas tajos komfortablāk. Tomēr, ja apavi jau ir tik noskrieti, ka sāk jukt laukā, vai sāk iznēsāties tā, ka kāja sāk apavā "staigāt", tad labāk, protams, izvēlēties mazāk noskrietus apavus, lai kāda nepatīkama tulzna nesabojātu skrējienu arī pēc skriešanas ar pārāk nonēsātiem apaviem.

•  Cik garš mūžs ir Taviem apaviem, pēc cik ilga laika vai noskrietas kilometrāžas jāpērk jauni?

Cik ar katriem apaviem noskrienu, skaitījis neesmu, un patiesībā uzskatu, ka nevar arī pateikt precīzu ciparu, kad apavi būtu jāmaina. No apaviem būtu jāatbrīvojas, kad tie sāk jukt laukā, kāja sāk pārāk staigāt, sāk parādīties kādi noberzumi vai tulznas uz kājām, kā arī bieži vien sāpes ceļos vai gūžā rada tas, ka apavs ir zaudējis savu amortizāciju, pie kuras esi pieradis, un nu kāja uz katru soli saņem pārāk lielu triecienu. Līdz ar to, kamēr sporta apavs uz kājas turas labi un nekas nesāp, ar apaviem droši vien viss ir vislabākajā kārtībā.

• Kāda ir Tava attieksme pret skriešanu basām kājām? Kāds ir Tavs viedoklis par t.s. barefoot running un teorijām par sporta apavu kaitīgumu?

Skriešana ar tā saucamajiem minimālajiem apaviem vai skriešana pat pavisam basām kājām pēdējā laikā ir kļuvusi par sava veida kulta lietu, un skriešanas pasaulē nu jau ne tikai ASV, bet arī Eiropā un Latvijā parādās aizvien jauni baskāju skriešanas piekritēji. No vienas puses piekrītu viedoklim, ka mūsdienu lielo ražotāju ražotie sporta apavi negatīvi ietekmē skriešanas soli - paaugstinātas apava zoles dēļ. skrienot pirmais pie zemes skaras papēdis, palielinot triecienu uz kāju (to gan daļēji amortizē šajos pašos apavos iestrādātā amortizācija), novājinās Ahileja cīpsla u.c. Tajā pat laikā uzskatu, ka pilnīga pāreja uz baskāju skriešanu mūsdienu apstākļos nez vai ir pats labākais organismam.
Skriešana pa dabīgajiem segumiem (zemes ceļi, zāle, smiltis, skaidas), kad pamats ir nosacīti mīksts, noteikti neko sliktu nenodarīs, un laiku pa laikam, vasaras sezonā atsildoties pēc treniņa, arī es esmu paskrējis basām, kas jūtami palīdz gan nostiprināt pēdas, gan arī izkopt pareizu soļa tehniku, jo, uz papēža, skrienot ar basām kājām, pēdu likt ir pārāk sāpīgi. Tajā pat laikā par to, cik laba veselībai ir skriešana ar basām kājām pa asfaltu, it sevišķi, ja tā ir ātra skriešana sacensībās, man ir visai lielas šaubas. Kaut arī evolūcija mūs ir veidojusi tā, lai mēs spētu pārvietoties ar basām kājām, tomēr evolūcija tad vēl nepazina asfaltu, betonu un tamlīdzīgus cietus mākslīgos segumus, kas rada daudz lielāku prettriecienu, kad skrienošā kāja skar zemi. Protams, iekļaujot baskāju skriešanu treniņos pakāpeniski, arī pie skriešanas pa asfaltu var piešauties, un jūtamas sekas no šādas skriešanas pa asfaltu var nejust, tomēr par to, vai šādiem asfalta baskāju skrējējiem problēmas ar locītavām vai muguru nebūs pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem, man komentēt ir grūti. Galu galā arī liela daļa Āfrikas sportistu savas bērnu gaitas ir pavadījuši baskāju treniņos pa Āfrikas zemes ceļiem, un ir bijuši arī gadījumi, kad Āfrikas sportisti uzvar pasaules čempionātus krosā, skrienot basām kājām, tomēr maratonus un pusmaratonus, kas notiek uz asfalta klātiem ceļiem, šie paši sportisti tomēr skrien ar apaviem kājās. Līdz ar to, mans kopējais komentārs par šo ir tāds, ka baskāju skriešana laiku pa laikam treniņos, to veicot uz mīkstāka pamata, par sliktu nenāks, savukārt skriešanu pa asfaltu basām kājām (gan treniņos, gan jo īpaši sacensībās) noteikti ieteiktu nopietni apdomāt.