Apkārt Zemeslodei

Žila Verna Filiass Fogs
apbrauca Zemi 80 dienās

Zemeslode, kaut arī saukta par lodi, patiesībā ir nedaudz saplacināta lode jeb elipsoīds - mērot cauri poliem, tās apkārtmērs ir 40 008 km, savukārt, apkārtmērs pa Ekvatoru ir 40 075 km. Kāda gan tam saistība ar skriešanu, par to nedaudz vēlāk.
Katram skrējējam, kurš treniņus cītīgi pieraksta treniņdienasgrāmatā - vienalga vai tā būtu skaisti iekārtota kladīte, Excel tabula vai virtuāla treniņdienasgrāmata kaut kur plašajā tīmeklī - ar laiku uzkrājas pietiekami liels apjoms informācijas par laika gaitā paveikto. Stundas nedēļā, mēnesī, gadā. Kilometri nedēļā, mēnesī, gadā. Vidējie pulsi, ātrumi, sacensību skaits sezonā, personīgie rekordi un vēl daudz kas cits. Šo visu var izmantot, lai novērtētu sezonā paveikto, analizētu labos un sliktos periodus. Taču dažādi treniņprocesā statistiski uzskaitāmi elementi ir arī varen labs motivators.
Treniņprocesa vidū, apkopopjot nedēļā paveikto un atklājot, ka aizvadītājās septiņās dienās esmu noskrējis vairāk kā jelkad iepriekš, arī manī rodas prieks, ka atkal ir izdevies pierādīt sev, ka varu kaut nedaudz vairāk. Te gan jāsaka, ka kvantitātei būtu jāiet roku rokā ar kvalitāti, un tāpēc dzīšanās pēc papildus stundām vai kilometriem noteikti nav pareizais ceļš, ja no tā cieš treniņu kvalitāte, rezultāti sacensībās un beigu beigās arī skriešanas prieks.
Taču kopējais visa skrējēja mūžā pieveiktas kilometru vai stundu daudzums ir absolūts lielums, kuru nav nepieciešams ne ar ko salīdzināt. Laikam ejot, tas tikai paliek lielāks, nu gluži tāpat kā cilvēka gadu skaits, un laiku pa laikam varam vien atzīmēt, ka ir sasniegta kāda kārtējā jubileja - noskrieti kārtējie simts, tūkstoš vai desmittūkstoš kilometri.
Mana šī brīža treniņdienasgrāmata satur ierakstus vien kopš tā brīža, kad tiku pie sava līdzšinējā pulsometra tālajā 2004.gada nogalē, un līdz ar to daļa agrāk veikto kilometru ir palikuši neuzskaitīti. Noteikti gan zinu, ka ir vēl vismaz pāris vēl senāku gadu nepilnīgi pieraksti kaut kur citos treniņpierakstu failos, taču tā statistika, uzsākot esošā pulsometra lietošanu, tika atstāta pagātnei. Papildus vēsturiskajam iztrūkumam, lai arī ne ļoti daudz, taču ir bijuši atsevišķi periodi, kad arī esošajā treniņu un sacensību uzskaitē ir bijuši pāris nelieli robi, kur piefiksēti vai nu tikai kilometri vai tikai laiks. Taču kopumā domāju, ka šo pēdējo gandrīz astoņu gadu laikā treniņu statistika kilometru un laika ziņā ir tuvu 98-99% precizitātei.
Gada sākumā, caurskatot treniņdienasgrāmatu, sapratu, ka šogad uz rudens pusi varēšu svinēt īpašu skrējēja kilometrāžas jubileju. Tas brīdis gan pienāca nedaudz ātrāk, taču nu varu priecīgi paziņot, ka ar 29.jūnija vakara skrējienu, mana kopējā noskrietā kilometrāža, kas atrodama manā treniņudienasgrāmatā, ir pārsniegusi ieraksta sākumā minētos 40 075 kilometrus. Kaut arī pēdējos pāris gados kilometru apjoms ir audzis krietni straujāk salīdzinājumā ar maniem skriešanas pirmsākumiem, un nākamajam riņķim apkārt Zemei būs vajadzīgs nedaudz īsāks laika sprīdis, tomēr varu droši teikt, ka vismaz astoņu gadu laikā pilnīgi noteikti Zemeslodei apskriet apkārt varu.