Pārrunas ar sevi pēc pusmaratona Valmierā

Kā veicās Valmierā?

Ne pārāk. Pēc finiša diez ko priecīgs nebiju.

Tiešām tik slikti?

Nu, protams, 4.vieta ar rezultātu 1:10:17 nav galīgi slikti, taču minimālais uzdevums bija izskriet no 1h10', bet cerēju, ka varētu mēģināt noskriet pat minūti ātrāk par iespēto. Protams, arī būt soli aiz pjedestāla - šajā gadījumā 3 sekundes, nekad nav patīkami.

Trīs sekundes...

Trešo vietu zaudēji finišā?

Varētu arī tā uzskatīt. Finišs nekad nav bijusi mana stiprā puse. Šoreiz distances laikā aizmukt neizdevās, kaut pēdējos kilometros pāris reizes centos to darīt. Pēdējā kalnā kādus 200m pirms finiša vēl uzskrējām reizē, tomēr Rolanda finiša paātrinājumam man īsti nebija ko likt pretī. Sākumā vēl centos, bet jutu, ka sāk jau pavisam "vērties ciet". Tā kā praktiski visu distanci no mums abiem es biju skrējis pa priekšu, tad tādēļ arī droši vien biju vairāk saguris, bet nedomāju, ka finišā tam bija izšķiroša nozīme - vajadzēja aizmukt jau trasē.

Tad visu distanci abi skrējāt kopā?

Ne gluži. Pirmajā aplī jau pašā startā Jānis Višķers stabili izvirzījās pirmajā pozīcijā. Tad skrēju es, un kādus pārdesmit metrus aiz muguras bija Dmitrijs Serjogins un Rolands Kaimiņš. Pirmo apli tā arī pabeidzu desmit sekundes viņiem priekšā, bet sev par lielu pārsteigumu, jo it kā īpaši lēnāks nebiju palicis, otrā apļa otrajā kilometrā sāku dzirdēt sekotāju soļus. Vēl aptuveni pēc kilometra vai pusotra viņi abi bija mani jau noķēruši.

Visi kaut kā startā baigi sakoncentrējušies - tik viens tāds pārlieku smaidīgs

Un tālāk skrējāt trijatā?

Trijatā noskrējām līdz otrā apļa beigām un vēl kādu nepilnu kilometru - kopā sanāk apmēram četrus kilometrus. Kad viņi mani noķēra, tad vairāk skrējām ar Dmitriju blakus un Rolands aiz muguras. Brīžiem Dmitrijs it kā mēģināja atrauties, bet tā nepārliecinoši. Bet trešā apļa sākumā viņš paātrinājās jūtamāk un līdzi vairs netiku. Jau tad galīgi vairs nebija viegla skriešana, un sāku pat domāt, ka, ja arī Rolands mani tajā brīdī apdzīs, tad varbūt jābeidz mocīties un jāpāriet uz komfortablāku tempu - tik daudz, lai nenoķertu nākamie konkurenti.

Bet tomēr izskrēji līdz galam...

Izdevās sevi pierunāt. Nu tā kā Rolands garām negāja, tad bija jāturpina cīnīties, jo saglabājas jau vēl iespēja trešo vietu izcīnīt. Tā arī principā divatā līdz finišam aizskrējām. Un padoties arī nedrīkst - vienreiz sāksi un paliks par ieradumu.

Kāpēc neizdevās izskriet cerēto rezultātu laika ziņā?

No vienas puses it kā cerēju, ka būšu ātrāks, taču tajā pat laikā, neskaitot pēdējās divas relatīvi mierīgākas dienas, īpaši nebiju arī centies dabūt svaigumu uz maču. Arī pēdējās nedēļās apjoms un treniņu slodze ir bijusi gana liela - arī tagad mača nedēļā kopā ar pusmaratonu sanāca gandrīz 200 kilometri, līdz ar to skaidrs, ka ir sakrājies kaut kāds treniņu nogurums, un cerēt pagaidām uz daudz labāku rezultātu un labākām sajūtām īsti nav pamata. Bet šajā brīdī tas īsti arī nav vajadzīgs.

Tad sanāk, ka pašlaik gatavojies maratonam?

Šobrīd ir doma kaut kad vairāk uz rudens beigām kādu maratonu noskriet. Pēdējais maratons man bija pirms pusotra gada pērn pavasarī Barselonā - gribās tomēr pārāk neaizmirst, ko nozīmē maratona skriešana.

It kā esot bijusi doma jau Valmierā skriet maratonu?

Jāatzīst, ka par to vēl domāju visu pagājušo nedēļu. Bet tā vairāk bija ideja pārvērst maratona skriešanu Valmierā par garu tempa treniņu ar domu par kādu ātrāku maratonu vēlāk rudens pusē. Taču Valmierā maratons bija arī Latvijas čempionāts, un sapratu, ka, ja trasē jutīšu čempiona medaļas tuvumu, tad būs grūti sevi pierunāt par to medaļu nepacīnīties, un tad jau skrējiens no treniņa pārvērstos sacensību intensitātē, un tas noteikti nebūtu šobrīd vajadzīgs.

Te vēl tikai pirmā apļa beigas. Šķiet, ka nākamreiz, esot Valmierā, būs jāaiziet uz fonā esošo vietu.

Ko vari teikt par jauno trasi Valmierā, kad pusmaratonam divu garāku apļu vietā jāskrien trīs īsāki?

Bija iespēja biežāk skriet cauri sacensību centram, kas nav slikti, Man pašam gan labāk patīk, ja apļi ir mazāk nevis vairāk - maratonā sešus apļus nez vai gribētu riņķot. Bet vispār jāsaka, ka pusmaratonu trīs apļos man patīk skriet - tad labi iespējams īstenot manu teoriju par distances sadalīšanu trešdaļās. Šoreiz arī ātrākais no lēnākā apļa atšķīrās vien par 12 sekundēm, bet piepūles un sajūtu ziņā katrs aplis bija ar kārtu grūtāks.

Tad jau trases maiņa ir nākusi par labu...

Nu tā arī nevar gluži teikt. Kad bija jāskrien vien divi apļi, tad atpalicēju apdzīšana nebija problēma. Šogad, neskatoties pat uz to, ka īsāko distanču skrējēji, kas parasti veido lielu apdzenamo skrējēju masu, šoreiz startēja daudz vēlāk un vispār netraucēja, tomēr trešajā aplī jau bija jāapdzen par apli diezgan daudz pusmaratonisti un maratonisti, un uz beigām tas jūtami sāka traucēt. Kopumā arī šķiet, ka, pārejot uz trīs apļiem, nedaudz pieaudzis kopējais kāpums trasē. Un arī kādreiz garajā turp-atpakaļ posmā daudz vairāk varēja dzirdēt uzmundrinājuma saucienus no pretim skrienošajiem - šajā reizē tas izpalika. Bet nu tas, ka nebija vairs asais pagrieziens gar laternas stabu pēdējā kalna pakāje, tas, protams, ir labi.

Seši ātrākie pusmaratonā. Šoreiz ierastajiem Rēzeknes desa maisiņiem bonusā dabūjām vēl arī Valmiermuižas iesala dzēriena "Zelta Zirgs" trijpakas.

Valmierā vēl bija kas pieminēšanas vērts?

Noteikti jāpiemin, ka Valmierā mums - Adidas/VSK Noskrien komandai izdevās uzvarētu komandu vērtējumā. Ja neskaita Biķernieku pusmaratonu, tad pārējos četros posmos piekāpāmies Sportland komandai, tāpēc par uzvaru šoreiz bija īpašs prieks.
No labajām lietām vēl jāatzīmē, ka Valmierā ļoti labi bija noorganizēti dzirdināšanas punkti, un pie ūdens, ko deva no abām malā, tikt nebija problēmu. Savukārt man  diez ko nepatika tas, ka no brīža, kad finišēju, līdz apbalvošanai bija jāgaida teju sešas stundas. Šogad un arī pagājušogad laiks bija labs, un kaut kā to laika sprīdi varēja aizpildīt, bet, ja būtu, piemēram, lietus, nezinu, cik daudzi tik ilgi tur uzkavētos. Domāju, ka pareizi būtu galvenās pasākuma distances, proti, maratonu un pusmaratonu apbalvot ap 13, kad arī lielākā daļa maratonistu jau ir finišā, un pēc tam, tad laist startu tautas skrējieniem un bērnu skrējieniem un pēc tam arī viņiem taisīt apbalvošanu atsevišķi.

Kādi tālākie plāni?

Ikdienā, protams, turpināsies cītīgi treniņi, bet tuvākās sacensības būs nākamajā svētdienā, kad ir plāns doties uz Jūrmalas skriešanas svētkiem, kur pludmalē vispirms būs individuālie skrējieni, un pēc tam arī skriešu stafetē. Un pēc tam nākamais laikam sanāk Siguldas pusmaratons 10. oktobrī.

Tad jaut tiekamies trasē!

Tieši tā!