Ņemot par atskaiti laika posmu no 2007.gada 1.novembra līdz šī gada 31.oktobrim treniņos esmu aizvadījis 394 stundas un nedaudz vairāk par 4800 kilometriem. Šie cipari gan pavisam minimāli būtu koriģējami, jo viena nedēļa jūnijā ir palikusi bez treniņu pierakstiem. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir vērojams pieaugums, jo tad tika 323 stundās pieveikti nepilni 4000 kilometri.
Treniņu apjoma pieaugums noteikti pozitīvi iespaidoja manas fiziskās spējas, jo labi atceros savus vārdus šopavasar, kad pēc Ziemeļu 2-dienu pirmās dienas teicu, ka "savu mūžu neesmu tik ātri skrējis". Tāpat arī labie rezultāti vairākās skriešanas sacensībās liecina par to, ka fiziskā ziņā biju audzis.
To gan īsti nevarētu teikt par orientēšanās tehniku, jo, lai arī tā visticamāk nevarēja tapt sliktāka, tomēr nebiju īpaši gatavojies, lai orientētos šādā ātrumā. Lielā mērā šis apstāklis arī bija tas, kas liedza atlasīties startiem EČ un PČ, jo neskaitot Baltijas čempionātu un Kāpas pēdējo dienu, paskriet varēju gluži labi, bet kļūdas darīja savu.
Lai arī galvenie mērķi sezonā palika neizpildīti, tomēr, laikam vienkārši nebija vēl lemts, jo pēc pašsajūtas EČ laikā, sapratu, ka nekādi dižie rezultāti laikam arī tur netiktu parādīti, jo tieši maija beigas un jūnija sākums tika aizvadīts padziļā "bedrē". Lai arī paskriet varēju, tomēr tas notika ar lielu piepūli.
Tomēr bija jau arī labas lietas, un liels prieks man ir par to, ka biju gan Norvēģijā, gan Zviedrijā uz Pasaules kausa posmiem, un izbaudīju "lielo maču" sajūtu, un pie reizes arī savā orientēšanās pieredzē ierakstīju jaunu rindiņu, jo tur bieži vien ir pavisam cita pieeja punktu ņemšanā.
Tāpat arī prieks par sezonas labo noslēgumu ar pieklājīgu startu militārajā PČ, kā arī beidzot zelta medaļu LČ. Un tāpat kā pirms gaad izcīnīju 2.vietu gan Latvijas Kausā, gan Latvijas Sprinta kausā, vien Latvijas Stafešu kausā sperot solīti divas vietas atpakaļ uz 3.vietu.
Tāpēc kopumā varētu teikt, ka sezona bija kā pa kalniem un lejām ar labām un ne tik labām lietām, bet tāpēc ir jāiet uz priekšu, lai turpmāk tie kāpumi būtu augstāki un lejas ne tik zemas. Jau šobrīd esmu uzsācis gatavošanos nākamajai sezonai, un vismaz pirmo gatavošanās posmu centīšos joprojām veltīt fiziskās gatavotības uzlabošanai. Kad sezona nāks tuvāk, tad noteikti būs vairāk jāvelta laiks specializācijai, kas līdz šim ir pa lielam izpalikusi, gan orientēšanās, gan arī ātruma ziņā.
Par mērķiem nākamajam gadam ir grūti ko teikt, jo kā pierādīja šis gads, tad, lai arī Tu pats vari kļūt labāks, tomēr iespaidot citu dalībnieku rezultātus nav iespējams. Nav kā vieglatlētikā, kad normatīvs nosaka to, vai Tu esi vai neesi izlasē. Taču tik un tā, neskatoties uz to, ka līdz ar vairāku junioru klātpienākšanu konkurence būtiski pieaugs, joprojām ceru beidzot tikt uz Pasaules čempionātu, kas nākamgad būs Ungārijā (tas arī nozīmē, ka jau ziemā būs jāpiestrādā gana daudz pie tā, lai Ungārijas kalnu virsotnes neliktos tik grūti sasniedzamas). Tāpat plānā ir militārais PČ Igaunijā septembra sākumā. Ja būs iespēja, iespējams, varētu startēt arī kādā Pasaules kausa posmā.
Tepat Latvijā gribētos atkal pacīnīties par kādu LČ medaļu. Tomēr jau tagad zinu, ka LČ vidējā un stafetē man visticamāk ies gar degunu un medaļas izcīnīšana stafetē būs jāatliek vēl uz gadu. Arī Baltijas čempionāta laikā man ir jābūt cituviet, tamdēļ pieļauju, ka atlasīšanās process uz PČ man varētu būt gana saspringts. Taču lai vai kā, viennozīmīgi domāju, ka nākamajai sezonai jābūt labākai par visām iepriekšējām, kamēr vien traumas, slimošana vai citi neparedzēti apstākļi būtiski neiespaidos gatavošanos 2009.gada sezonai.
Kur tad tu buusi Lch stafetes laikaa?? :O
AtbildētDzēst