Gada rezumē: 2008.gada nominācijas

2008.gada kopsavilkumu, kā jau iepriekš solīju, noslēgšu ar gada nominācijām. Tā jau parasti, kad gads ir beidzies, tad dod visādus "mūža ieguldījumus", "gada cilvēkus", "gada atgriešanos" un vēl sazin ko.  Te nu būs manas gada īpašās lietas:

Gada sacensības - Malienas kauss: Pa daļai Malienas kauss ir uzvarējis šo kategoriju, protams, dēļ mana pozitīvā starta šajā mačā. Taču visādi citādi sacensības bija uzrīkotas godam. Protams, bija jau arī daudz citu labu sacensību, taču kamēr vien Malienas kauss vēl nav sasniedzis milzu apmērus, un katrs dalībnieks rīkotājiem šķiet īpašs, es balsoju par Malienas kausu.

Gada kļūda - gandrīz piecu minūšu kļūda Kāpas pirmajā dienā: Šogad bija sacensības, kur kļūdu bija ļoti maz, bija arī tādas, kur to bija vairāk kā vajag (kaut vai Ziemeļu 2-dienu pirmā diena). Arī sezona tika noslēgta ar milzu kļūdu Latvijas nakts čempionātā, kur skriešana uz nepareizo punktu maksāja vismaz 7 minūtes. Taču, šķiet, ka nozīmīgākā kļūda bija tieši Kāpas pirmajā dienā, kad šī kļūda maksāja ne tikai, iespējams, uzvaru šajā Kāpas dienā, bet arī visticamāk bija galvenais iemesls, kas liedza atlasīties uz Pasaules čempionātu. (Karte - etaps no 8. uz 9. Lai arī neizskatās tik traki, tomēr smiltis un daudzie brīži, ko stāvēju etapā pavadīto laiku izstiepa pamatīgi)

Gada karte - Skaistkalne (Universiāde un veterānu čempionāts: Parasti tiek nosaukta gada labākā karte, kas mna vienmēr liekas ļoti iespaidots lēmums no tā, cik labi konkrētajā mačā ir veicies. Manā gadījumā šī ir gada briesmīgākā karte, jo vietām bija sazīmēti zili brīnumi. Jau tas vien, ka ne viens vien bija pamanījies izskriet no kartes ejot pēc kompasa kaut ko liecina. Un attiecīgi kļūdas tur bija daudz un dikti - visiem. (Karte)

Gada medaļa - Zelta medaļa LČ o-maratonā: Šogad medaļu ļoti daudz nav bijis, visos mačos jau tās arī nedod. Ir pāris medaļas no skriešanas sacensībām, dažas no Zemessardzes mačiem, ir arī dažas no orientēšanās sacensībām. Taču skaidrs, ka vērtīgākā tomēr ir zelta medaļa no latvijas čempionāta orientēšanās maratonā, kas ir arī mana pirmā zelta medaļa LČ pieaugušo konkurencē.

Gada debitants - Mārtiņš Vabulis: Šo nomināciju jau biju izdomājis krietni sen. Un Mārtiņš šo, manuprāt, ir pelnījis, jo pirmajā gadā elites grupā un, šķiet, tikai otro gadu ar tādu puslīdz kārtīgu orientēšanās pieredzi, viņš pamanījās tikt pie divām LČ bronzas medaļām. Jebkurā gadījumā tas ir lielisks panākums.

Gada trauma - problēmas ar celi: Traumas un slimošanas šogad bijušas vairākas - gan problēmas ar Ahileja cīpslu, gan kaulu plēves iekaisums, gan izsaigāts plaušukarsonis un varbūt vēl šādas tādas sīkākas veselības problēmas, tomēr pēdējā laikā lielākā problēma ir sāpes celī, ko pēc dažādu izmeklējumu veikšanas dažs labs pat ieteica likvidēt vienīgi ar operācijas palīdzību. Pagaidām kaut kā ar to tieku galā, taču vai sāpes neatgriezīsies pie augstākas intensitātes sacensību režīmā varu tikai minēt.

Gada grūtākās sacensības - Pasaules kauss Oslo, garā distance: Grūtākās distances šogad bija tieši ārpus Latvijas (vēl gan arī punktu baudīšana EČ garās distances laikā bija pasmaga). Grūtums galvenokārt izpaudās iekš tā, ka tur bija kalni, kādus Latvijā neatradīsi. Ļoti grūta bija garā distance Zviedrijā Pasaules kausa (O-Ringena) laikā, kad daļu no beigu posma nogāju (iešana gan un liels grūtums bija arī LČ garajā distancē), taču visgrūtākā laikam tomēr bija garā distance Oslo, kur pa mežu cīnījos divarpus stundas, un kur rūgtums par novākto dzirdināšanu bija jo īpaši liels. Arī otra distance Norvēģijā bija patiešām grūta, ne par velti garākā vidējā distance vēsturē - ja nemaldos 52 minūšu garumā.

Gada apvidus - Irbene: Šogad ir pabūts daudzās smukās vietās arī ārpus Latvijas. Ļoti neparasta orientēšanās bija Zviedrijā O-ringena laikā, kur liela daļa distanču gāja virs 'koku līmeņa' pa atklātām teritorijām. Taču, visvairāk atmiņā ir iespiedies pirmā viesošanās Irbenes mežā Eiropas čempionāta laikā, turpat, kur mēnesi vēlāk bija arī Kāpa. Kāpā vairs gluži nebija tas iespaids, varbūt tāpēc, ka ūdens purvos bija sarucis līdz minimumam, varbūt tāpēc, ka daudzie cilvēki nedaudz pabojāja to neskartības iespaidu. Tomēr pirmajā reizē sajūtas patiešām biaj neparastas, un kā jau uzreiz teicu, ka tajā vietā bija iespēja izbaudīt gan Brantu tipa mežu, gan tuksnesi, gan pieRīgas mežus un vēl daudz ko. Šajā vietā atgrieztos labprāt vēl.

Gada rezultāts - DSQ garajā distancē Zviedrijā Pasaules kausa laikā: DSQ jau ir vairāk nerezultāts nekā rezultāts, tomēr finiša protokolā ailītē 'Rezultāts' tieši šāds ieraksts bija pretim manam vārdam. Un īpašs tas pilnīgi noteikti ir tāpēc, ka noņemts (šajā gadījumā par skriešanu pa ceļu, pa kuru biaj aizliegts skriet) vai izstājies netiku bijis jau ļoti ilgi. Ja neskaita vienu brīvprātīgo izstāšanos no distances gadus desmit atpakaļ kādās sacensībās ziemā, tad, tā ātrumā pārlapojot savu o-vēsturi, šķiet, ka visos pārējos mačos esmu finišējis ar rezultātu laika formātā nevis dsq, dnf vai vēl kā līdzīgi.

Droši vien varētu izdomāt vēl dažnedažādas kategorijās, kurās nosaukt uzvarētājus, taču šīs, šķiet tās galvenkākās nominācijas, un būs interesanti, vai arī nākamgad izdosies piemeklēt uzvarētāju šajās kategorijās arī nākamgad.