Es slīdēju pa slidotavu...

Jāsaka, ka tādi laikapstākļi kādi ir bijuši pēdējās divas dienas ir daudz sliktāk par sniegu un lieliem mīnusiem. Labāk, lai tad ir -25 un sniegs līdz viduklim, nekā viss pilnīgā ledū - ceļi, trotuāri, ielas, takas, pat zāle.

Vakardienas treniņš izvērtās par mazāk paledojušu vietu meklējumiem, tam visam vēl klāt pieliekot faktu, ka tika skriets dienas tumšajā laikā ar lampu galvā, nozīmē, ka treniņš patiesi bija "aizraujošs". No vienas puses gan jāsaka, ka tumsa nedaudz palīdzēja, jo nez vai gaisā laikā būtu tā skraidījis, meklējot mazāk slidīgas vietas. Tā nu vairāk sanāca paskriet pa vietām, kur sen, sen nebiju skrējis - nomaļākas stigas, vietām pa apvidu, brīžiem pat sajutos kā orientēšanās distancē. Kalnos normāli uzskriet vispār nebija iespējams; skrēju līkločiem no vienas ceļa puses uz otru, lai varētu sagalbāt inerci un kaut kā kustēties uz priekšu, un neļauties slīdēšanai atpakaļ. Secinājums pēc vakardienas bija, ka šādos laikapastākļos vienīgās no ledus brīvās vietas uz takām ir tās, virs kurām aug egles, kas ar savu skuju vainagu (skujotni (?)) nosedz taku un nav ļāvušas lietum tikt līdz zemei.

Tā kā vakar skrēju jau dienas tumšajā laikā, tad uz šosejas neriskēju iet, taču šodien centos jau tikt uz cietās virsmas cik ātri vien iespējams. Tikšana pāri ZIlajiem Kalniem padevās gana laba un ledus it kā varis nebija tik traks kā vakar, un, uzskrienot uz šosejas, nopreicājos, ka šoseja ir praktiski sausa. Tomēr prieki bija īsi, jo drīz vien sāka snigt, pat diezgan stipri, kā rezultātā jau apmēram pēc stundas asfaltu uz šosejas vairs redzēt nevarēja - bija tikai sniegs ar vietām izbrauktām mašīnu sliedēm. Taču jāatzīst, ka arī nelielā sneiga kārta skriešanu pa šoseju īpaši neapgrūtināja un tā padevās visai raita. Ieskrienot atpakaļ Ogrē, nolēmu, ka pa ielu neskriešu un tā kā trotuārs bija apsnidzis ar gana biezu sneiga kārtu, tad šķita, ka pa to būs gana laba skriešana. Taču šāds spriedums bija dienas lielākā kļūda, jo pēc pārdesmit soļiem pa šadi apsnigušu trotuāru piedzīvoju iespaidīgu kritienu, jo no uzsnigušā sniega trotuārs jau apakšā nebija kļuvis mazāk apledojis. Lai arī pāris reizes noktiru arī vakar, tomēr šodienas klupiens sanāca nepatīkamāks, jo visu vakaru ne pārāk patīkami sāp atsistais plecs, laikam pāris dienas būs vajadzīgas, lai no sāpēm tiktu vaļā.

Tagad vakarā ir sasnidzis vēl vairāk, un nu jau, domājams, lēpotāji varēs rīt slēpot uz nebēdu. Vien gruti prognozēt kā slēpošanas trasē uzvedīsies tas ledus zem sniega, jo ledus laikam tik drīz vēl nepazudīs un līdz ar to katrs solis pilsētā būs tikpat bīstams kā aizvadītajās dienās.