Pēc savas būtības orientēšanās sportā mērķis ir - saglabājot maksimālu koncentrēšanos visas distances garumā un izvairoties no kļūdām, veikt to iespējami ātrāk. Un pēc manas teorijas nepietiekama koncentrēšanās arī ir vairākuma kļūdu pamatā. Tas kurš kļūdas taisa daudz, bet nelielas, visticamāk nespēj pienācīgi koncentrēties distancei, taču spēj pietiekami ātri 'savākties', lai izbēgtu no lielas kļūdas. Savukārt tam, kurš kļūdas pieļauj salīdzinoši maz, taču tās ir krietni lielākas, koncentrēšanās spēja visticamāk ir labāka, taču kaut kāds iemesls ir tam, kāpēc kļūdas ir daudz lielākas.
Un tā nu skrienot aizdomājos par to, ja pieņem, ka kopējais kļūdās patērētais laiks ir vienāds, kurš no sportistiem nākotnē spētu sasniegt vairāk - tas, kurš pieļauj daudz, bet sīkas kļūdas, vai arī tas, kuram ir varbūt tikai viena kļūda distancē, taču tā vienmēr ir pietiekami liela? Es laikam liktu savu naudu uz to otro, jo samazinot kļūdas lielumu kaut uz pusi nozīmētu, ka tam pirmajam mazo kļūdu skaits būtu jāsamazina arī uz pusi, kas man tomēr šķiet grūtāk izdarāms.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).