trešdiena, 2009. gada 18. marts

Laikapstākļu brīnumi

. . .

Uz brīdi jau likās, ka pavasaris ir klāt. Biju atkal atsācis skriet pa meža takām, un ar katru dienu no sniega brīvie laukumi atklātākās vietās kļuva aizvien lielāki. Zem kājām gan tik un tā daudzviet bija sniega putra, un ar sausām kājām mājās tikt nevarēja. Bet doma par to, ka sniegs tūlīt pazudīs un beidzot varēs arī iemēģināt kārtīgu skriešanu ar karti, lika aizmirst par slapjajām kājām.
Nedēļas nogalē uzkritušais sniegs atkal ir atsviedis atpakaļ ziemu. Lai arī šodien jau atkal diezgan cītīgi sniegs ir sācis kust, tomēr doma par skriešanu pa mežu kādu laiku būs jāatliek. Tam visam piedevām, atkal nākas pārkārtoties uz skriešanu pa šoseju - vismaz tur ir krietni sausāks, un arī kājas tik daudz nemet atpakaļ. Toties slēpotājiem gan laikam prieki, lai gan jāatzīst, ka slēpot bija iespēja arī pagājušonedēļ pat tajās dienās, kad kusa visvairāk - Zilo Kalnu trasē sniega vēl ir krietni daudz.
Jebkurā gadījumā tā vien šķiet, ka kartes treniņi būs vēl kādu laiku jāpagaida, nāksies ņemt karti un vienkārši to papētīt, skrienot kaut vai pa šoseju.

2 komentāri :

  1. Nevajag nemaz meža takas, lai tiktu pie slapjm kājām. Es skrienot pa centra ielām, mājās ierodos ar slapjām botām :))

    AtbildētDzēst
  2. Neviļus pa smadzenēm sāk šaudīties četrrinde:
    Ziema kāva pavasari
    Ar sudraba zobentiņu,
    Pavasara gainījās
    Ar rozīšu ziediņiem.

    AtbildētDzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...