Lai arī visas iepriekšējās reizes, startējot Lieldienu Balvā, biju pamanījies ieskriet pirmajā sešiniekā, tomēr allaž biju soli aiz pirmajiem trim. Un, lai arī minimālais uzdevums bija tikt vismaz sešiniekā, tomēr cerēju, ka, labi skrienot, arī trijnieks ir sasniedzams, neskatoties uz to, ka joprojām nejutos īsti vesels. Tas gan arī netraucēja, kā ierasts, Lieldienu Balvā skriet šortos :)
Kā jau iepriekš rakstīju, startēju pašā sākumā, tomēr sprintā tam patiesībā ir maza nozīme, ja nu vienīgi izdodas noķert kādu lēnāku priekšā skrienošo, kas nedaudz palīdz "pielikt soli" distancē. Tāpēc, protams, jo agrāka starta minūte, jo mazāk tādu priekšā skrienošo, ta''cu patiesībā par to īpaši nepiedomāju pirms starta.
Kopumā distance šogad bija saplānota salīdzinoši tehniski vienkārši, jo reāli ceļu izvēles vairanti bija vien tā pa lielam uz 5., 6., 12. un 13.KP. Un ja vien netaisīja stulbas kļūdas, tad pa lielam visu izšķīra skriešanas ātrums, pie kura gan garākajos etapos un etapos, kur nācās šķērsot kalnu, nācās cītīgāk piestrādāt, lai ātrumu saglabātu vienmērīgu.
Galu galā distanci veicu salīdzinoši tīri, tomēr dažu etapu veikšana varēja būt labāka. Nedaudz saministinājos pirms 5.KP, kad, uzskrienot kalnā, nogriezos gar mūriem ātrāk nekā sākumā biju domājis un līdz ar to nedaudz "pazaudēju" punkta vietu. Taču šeit laika zaudējums bija praktiski 0.
Uz 6.KP jau kļūda bija lielāka, jo, izejot no 5.KP, nevis devos augšā pa taciņu, bet mistiskā kārtā sāku skriet krietni pa kreisi, laikus gan attapos, taču šeit gan nedaudz zaudēju. 6. etapu vispār sākumā vienu brīdi biju domājis, skriet pa labo variantu, jo, ātrumā skrienot, nekādi nevarēju saprast, kāpēc tas cauruļvadu apzīmējums pāriet no nepārvaramā un pārvaramo un pēc tam atkal uz nepārvaramo. Interesantākais, ka arī bultiņu virziens uz cauruļvada apzīmējuma kartē ir pretējs pārvaramajam un nepārvaramajam posmam. Taču galu galā pašu punktu paņēmu labi.
Uz 7.KP bija kritiskais brīdis distancē, kad, šķita, ka pazaudēju visvairāk laika, jo, skrienot pa kalna nogāzi, un vēl fonā dzirdot saucam manu vārdu un uzmundrinājuma saucienus, pēkšņi attapos, ka vairs nesaprotu, kur esmu un kur ir punkts. Uzreiz nenojautu, ka esmu par augstu, jo, priekšā redzot lielo ielu, šķita, ka esmu jau par tālu. Punktu gan pēc neliela mirkļa pamanīju, lai gan tagad kartē skatoties, nez kāpēc šķiet, ka punkts bija pie koka nevis uz taciņas. Bet varētu būt, ka man tajā etapā vienkārši kaut kas aizvērās un tāpēc arī neko nevaru kā nākas atcerēties.
Nākamos punktus parkā paņēmu tīri, vien uz 11.KP nevarēju saprast, vai nevajag nogriezt stūri. Taču galu galā izlēmu skriet pa taku. Un tad jau nāca garais etaps, kurā nācās visvairāk piespiesties, lai to veiktu maksimālā ātrumā. Laikus jau biju izlēmis, ka skriešu variantu pa labi gar Pērnavas ielu, tāpēc orientēšanās ziņā etaps problēmas nesagādāja.
Un tad nu uz 13.KP, iespējams, pazaudēju pirmo vietu. Te gan jāsaka, ka te nu pie vainas bija karte, kurā iezīmētās ejas iekšā stadionā pirms paša punkta patiesībā bija ciet, un teritorijā varēja tikt iekšā tikai pa pēdējo eju, pa kuru staigāja arī dalībnieki uz/no savām automašīnām. No 12.KP izskrēju uzreiz aiz Daniila Ozoliņa, kurš bija startējis 2 minūtes pirms manis un drīz vien viņu apdzinu, taču tuvojoties stadiona vārtiem un izskrienot cauri biezi saliktajām mašīnām, atskārtu, ka priekšā vārti ir ciet, un tikai tad sapratu, ka jāskrien ir uz tālāko eju. Pie ejas, šķiet, ar Daniilu atkal jau bijām kopā.
Atlikušos punktus veicu gluži labi, vien nedaudz samulsu pie pirmspēdējā punkta, kurš bija ielikts tādā kā mājas "ielokā", kuru uzreiz, apskrienot māju, nemaz nevarēja redzēt. Uz pēdējo prieku, atkal pateicoties, līdzjutēju saucieniem (paldies visiem, kas distancē mani uzmundrināja) uzskrēju kā nākas, taču finiša etaps, gan man ir bezgala lēns. Patiesībā, ja noskrietu finišu dienas ātrākā finiša rezultāta līmenī, būtu maču vinnējis. Taču patiesībā par otro vietu biju pat ļoti apmierināts.
Beigu beigās vēl daži vārdi par etapu uz 4.KP, kur pirms paša punkta ir tumši zaļā līnija. To pamanīju, jau skrienot uz punktu, taču īsti man nav skaidrs, ko zīmētājs ar to bija gribējis pateikt, jo vienīgais, ko pirms punkta redzēju bija divi atstatus augoši ceriņkrūmi un nekāda "dzīvžoga" tur nebija. Pēc krāsas tas gan izskatās pēc šķērsot-aizliegts apzīmējuma, taču, tik precīza lineāla man nav, taču ļoti šaubos, vai, ja tas patiesi bija domāts kā aizliegtais apzīmējums, tas ir vajadzīgajā platumā.
Lai vai kā kopumā Lieldienu Balva izdevās gluži labi. Paldies Monas darboņiem par kārtējo Lieldienu sprintu, un nu jau jāgaida nākamā Lieldienu Balva un nākamās Lieldienas, kas arī šogad izdevās varen labas visos veidos.
neeksistējošs zaļais dzīvžogs = grāvis kuram nevarot pārlekt pāri (bezjēdzīgi organizatoru papildinājumi kartē, cenšoties radīt vismaz vienu izšķirošu ceļa variantu.)
AtbildētDzēstŠķiet, ka arī koki nav atbilstoši starptautiskajiem standartiem - nedz pats apzīmējums, nedz izvēlētā krāsa.