Šogad atkal tika balvās solīts sporta inventārs no Mizuno, un domājams, tas bija iemesls, kāpēc šogad skrējiens bija pulcējis daudzus spēcīgus skrējējus, un konkurence salīdzinājumā ar pagājušo gadu bija krietni lielāka. Sacensībās kopā ar saviem treniņu beidriem no 3.BJSS startēja arī Edgars Bertuks, un patiesībā bija arī vēl vairāki orientieristi, kuri Daugavas kausa vietā bija izvēlējušies šo maču.
Galvenais mērķis šajā skrējienā bija pārbaudīt, cik daudz ir uzdevies uzlabot fizisko gatavību kopš pagājušā gada. Pagājušogad skrējiens bija nedēļu pēc Ziemeļu divdienām, kad biju līdz tam, šķiet, visu laiku labākajā formā, un tieši tāpēc, atceroties pagājušā gada salīdzinoši komfortablo skrējienu, gribēju redzēt, kas ir mainījies.
Kopumā jāsaka, ka skrējiens izdevās pat labāk kā biju gaidījis. Visvairāk biju priecīgs par to, ka šogad vairs nebija problēmas ar skriešanu no kalna. Iepriekšējās reizes, sākot skriet lejup, gan sāka vilkt kājai priekšējos muskuļus, bet lielākās problēmas parasti bija ar to, ka skrienot lejup, vienmēr atpaliku no pārējiem. Šoreiz tā nebija, un pirmos trīs kilometrus līdz pat noskriešanai uz Gaujas tiltu skrēju vadošajā grupā.
Tālāk asfalts beidzās un sākās līdzenais posms, kur trīs skrējēji (to vidū arī Edgars) nedaudz atrāvās, taču jutu, ka arī man aizmugurē skrienošie pamazām attālinās. Tā nu atlikušo distances daļu noskrēju būtībā viens pats, priekšā skrienošos gan gandrīz visu laiku redzēju, vien pašās beigās tie pazuda skatienam. Beigās arī radās grūtības uz grants ceļa, kur lielais sausums bija saglabājis uz ceļa daudz smilšu, un tāpēc brīžiem atspēriens palika smiltīs. Taču domājams, ka ar šo saskārās visi.
Distances beigas, kā ierasts, veda pret kalnu un biju ļoti priecīgs, ka skrējiens kalnā padevās salīdzinoši viegls, vien pats pēdējais stāvākais posms nedaudz aizsita elpu, bet tur papildus spēkus deva atbalstītāju uzmundrinājumi. Un tā nu arī finišēju 4.vietā ar rezultātu 45:35 (~3:23 min/km), uzlabojot pagājušā gada rezultātu par 1:20. Jāatzīst, ka pats jutu, ka skrēju krietni ātrāk kā pirms gada, taču distances vidū šķita, ka, iespējams, rezultāts varētu būt vēl labāks. Lai vai kā ar pašu skriešanas procesu un arī ar rezultātu esmu apmierināts, jāturpina tikai strādāt, lai arī nākamgad varētu skriet šī gada uzvarētāju laikā - 44:21 (Mareks Florošeks). Edgars no pirmajiem diviem bija beigās nedaudz atkritis un finišēja trešais ar rezultātu 44:49. Un arī Kristaps tika sešiniekā, līdz ar to starp pirmajiem sešiem trīs bija orientieristi - neslikti!
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).