Visas cerības uz sprintu

Ja būtu ticis finālā, tad pelnījis to nebūtu. Pirmajā distances daļā atstātais laiks kļūdās bija pārāk liels un tāpēc 20.vieta un palikšana ārpus fināla galu galā ir tikai pelnīta. Līdz skatītāju punktam, kad biju skrējis 40 minūtes, Thierry, kurš mūsu skrējienu uzvarēja, jau zaudēju 7 minūtes un 20 sekundes, bet atlikušajās 27 minūtēs piezaudēju vien 1:45. Bet nu prieks vismaz, ka paskriet, it sevišķi beigu daļā, varēju pietiekami ātri, tāpēc jācer, ka sprintā ar karti izdosies labāk tikt galā un tur finālā ieskriet izdosies.

Par pašu distanci jāsaka, ka startā jau nedaudz pārsteidza garais pirmais etaps, kur uzreiz bija redzami 2 varianti, vai nu vairāk pa labi, pa ceļu cauri zaļajam, vai arī vairāk pa kalna kori. Izvēlējos otro variantu, un tik tālu jau viss bija labi, taču no ceļa pirms punkta nogriezos nedaudz par ātru, jau ieraugot dzelteno klajumiņu un nesagaidot takas līkumu. Tad arī nolaidos pārāk zemu un īsti kartē iezīmēt savu ceļu tajā vietā nevaru, bet nu domāju, ka 1:30 vismaz tur atstāju, beigās punktu paņēmu no apakšas. Uz otro punktu noskrienot no kalna, pagriezu diezgan asi potīti, taču centos nesamazināt ātrumu un ar laiku vairs īpaši sāpes nejutu (pēc finiša gan tagad sāp). Nedaudz arī uzbakstīju 3.KP, jo pārpratu, ka punkts ir kalniņa nevis ieplakas malā, bet tur ātri attapos.

Uz 4.KP sapratu, ka kalnam jācenšas apliekt apkārt. Īsi pirms punkta no kalna augšas pieskrēja klāt čehs, kurš startēja 2min aiz manis (etapu laikam bija gājis pa taisno). Uz 5.KP centos turēt viņam līdzi, taču punkta rajonā viņš sāka "staigāt" un arī es apjuku, jo patiesībā bijām uzkāpuši par augstu. Arī te vismaz minūte tika atstāta, varbūt pat vairāk. Uz 6.KP man pa ceļam patrāpījās priekšā soms, kurš smuki aizveda līdz punktam, taču pie paša punkta nedaudz aizgāju par daudz pa kreisi, viņš paņēma punktu, es pēc kādām 10 sekundēm, un uz nākamo jau nācās ķert viņu rokā. Pirms 7. punkta redzēju, ka viņš aiziet pārāk tālu un sapratu, ka laikam viņam nav mans punkts, taču savējo sāku meklēt pārāk zemu, un arī te kādas 30-40 sekundes atstāju.

7.KP paņēmu kopā ar Scott Fraser no Lielbritānijas, taču uz skatītāju punktu pa kalnu uz leju viņš atrāvās, es vēl paguvu nošļūkt nedaudz uz vēdera, tāpēc skatītājā biju jau gabaliņu aiz viņa. Nākamie punkti aiz skatītāja bija diezgan vienkārši, un pie 15.KP atkal satiku Skotiju, kurš izskatījās gana pajucis, nevarot atrast punktu. Punktu paņēmu pirms viņa un uz nākamo arī skrēju pa priekšu. Te gan uztaisīju visai stulbu kļūdu, jo pirmajā brīdī jau sapratu, ka pirmā ieplaka, ko redzu, nav manējā, taču, kad ieraudzīju, ka tā ir tik ļoti akmeņaina, tad likās, ka varbūt tomēr ir īstā un ieskrēju iekšā jau pirmajā, taču punkta tur, protams, nebija. Bet līdz punktam Skotiju atkal praktiski noķēru.

Uz 17.KP pa gabalu ieraudzīju, ka uz punktu skrien šveicietis Baptiste Rollier. Punktu paņēmu labu gabaliņu aiz viņa, taču uz 18.KP nedaudz ātrāk uzskrēju un pie punkta bijām kopā gan ar Skotiju, gan Baptiste. Uz 19.KP smuki mūs aizveda Baptiste, bet, izejot no punkta, viņi abi ar Skotiju nedaudz sabremzējās, laikam sākumā gribēja iet lejā uz ceļu, šeit gan pats sapratu uzreiz, ka zaļais jāapliec pa labo pusi, un garām man pēc brīža paskrēja vien Baptiste. Uz 21.KP pa ceļu Baptiste sāka skriet krietni ātrāk, taču netaisījos atpalikt un punkta rajonā bijām kopā, vien viņam bija blakus farsta punkts, pie kura pieskrēju, bet ātri attapos. Skotijs gan paspēja tajā jau atzīmēties un, ja nebūtu es sācis skatīties leģendu, tad viņš droši vien tā arī būtu aizskrējis tālāk un galu galā būtu noņemts. Tad jau vien bija atlicis pēdējais punkts un finišs, kurā uzdevums bija noķert un apdzīt priekšā esošo somu, ko arī godam izdarīju, finišējot 20.vietā ar laiku 1:07:06, uzvarētājam zaudējot 9:05. Kopumā kļūdās ap 4-5 minūtēm noteikti savācas, ja ne pat vairāk.

Un te arī karte ar manu ceļu:

Rezultāti - (C kvalifikācijas skrējiens)