pirmdiena, 2010. gada 11. janvāris

Treniņa dilemma

. . .

Aizvakar vakarā, dodoties skriet treniņu, tumsas dēļ nācās skriet pa pilsētu. Visas pēdējās reizes, lai arī skriešana pa Ogri, pa gājēju ietvēm, bija labākā nekā skriešana pa mežu, tomēr arī ietves bieži vien bija tādas, ka kājas "meta atpakaļ" tik un tā. Tā nu sestdienas vakarā atkal izgāju (izskrēju) ielās un kādu gabalu paskrējis nolēmu apskriet apli apkārt kādam kvartālam aptuveni kilometra garumā. Sev par lielu brīnumu ietves tur bija tā nostaigātas, ka pamats bija gluži ciets, kājas praktiski neslīdēja un arī vēlajā un vēsajā (-16 °C) vakarā arī cilvēku uz ielas praktiski nebija.

Tad nu apskrējis šo vienu apli nonācu izvēles priekšā - turpināt riņķot ap šo kvartālu, vēl vismaz stundas garumā tādējādi darot to, kas man ne pārāk patīk - apļot, vai arī treniņu izvērst pa visu Ogri, interesantāka un patīkamāka skrējiena meklējumos, taču ar iespēju, ka citur pamats zem kājām būs krietni sliktāks. Izvēlējos pirmo un pēc astoņpadsmit apļiem devos mājās.

Arī vakar vakarā izvēlējos par labu apļošanai. Aplis gan bija garāks, tāpēc arī apļu sanāca mazāk. Un par spīti daudzajiem apļiem šo divu vakaru garumā, sajūta, ko dod ciets pamats un pilnīgi cits ātrums, laikam tomēr gana laba stājas pretī ne pārāk patīkamajai apļu pievārēšanai.

Nav komentāru :

Ierakstīt komentāru

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...