Nometne Malagā - 1.daļa

Šo visu būtu labi iesākt ar atgriešanos pāris mēnešu nesenā pagātnē, kad pagājušā gada nogalē somu orientēšanās klubs Lapuan Virkiä pieņēma mani un Andri Jubeli savā paspārnē. Viņu galvenā vēlme, protams, ir, lai mēs startētu kluba komandā lielākajās orientēšanās stafetēs Jukolā un Tiomilā, bet gluži negaidīti aptuveni pirms divām nedēļām nāca piedāvājums kopā ar bariņu somu doties uz treniņnometni Spānijā, Malagas apkārtnē.

Liela daļa Latvijas orientieristu, lielākoties tie, kas skrien kādā no Ziemeļvalstu orientēšanās klubiem, ik gadu dodas uz nometnēm kaut kur Eiropas dienvidos, lai atsvaidzinātu savas orientēšanās prasmes. Man līdz šim tāda izdevība nebija bijusi, tālab ar prieku piekritu šim aicinājumam. Te gan jāatzīst, ka tā kā uzaicinājumu uz nometni saņēmu praktiski pēdējā brīdī, tad nācās nedaudz iespringt, lai visus iekrājušos darbus līdz nometnes sākumam padarītu. Nometnes dēļ arī diemžēl nācās palaist garām LOF kongresu jo tieši 13.martā devos uz Spāniju.

Bet, lai pastāstītu par nometni ko tuvāk, ik pa laikam centīšos sniegt nelielu atskatu no mūsu dienas gaitām Spānijas pavasarī.

13-03-2010:
11:55 izlidojam no Rīgas lidostas uz Glāzgovu. Lidojums 2h30. Glāzgovas lidostā nākas uzkavēties trīs ar pusi stundas. Beidzot iespēja redzēt zaļu zālīti, kas Latvijā nav manīta jau labu laiku. Tālāk lidojums no Glāzgovas uz Malagu 2h50. No lidostas ~15min gājienā mūsu pirmās nakts viesnīca. Šķiet tikai, ka tā nav paredzēta, lai tai piekļūtu kājāmgājēji. Ceļā uz to gabaliņu soļojam gar šosejas malu, pie pašas lidostas nākas šķersot kaut kādu būvlaukumu pilnu ar dubļiem un apjoztu ar sētu. Vakarā pirmais treniņš uz spāņu zemes. 30 minūšu skrējiens gar šosejas malu. Brīžiem nākas skriet gar ceļa malu, atsevišķos posmos ir arī gājēju ietve. Treniņa sākumā pamanāmies nedaudz paložņāt arī pa krūmiem un dubļiem, mēģinot atrast labu vietu skrējienam ne gar šoseju. Neatradām :), tāpēc arī nācās skriet pa šoseju.

14-03-2010:
Otrā diena Spānijā. No rīta cēlāmies laicīgi, lai paspētu paskriet pirms doties uz lidostu sagaidīt mūsu somu biedrus. Rīta skrējiena maršruts līdzīgs kā vakar vakarā, vien bez ložņāšanas pa krūmiem. Kā izrādās tad dienasgaismā viss izskatās daudz citādāk kā vakarā. Tā, vakar vakarā sākotnēji par lielu kalnu noturētais veidojums, ko vakar tuvāk pieksrienot uzskatījām par lielu angāru, šorīt izrādījās esam Malagas stadions. Ja ne pats galvenais tad gana liels un tribīnes tā vein atgādināja savulaik skolas laikos datorā spēlētā Footbal Manager komandu stadionu tribīnes, kuras spēlē varēja sabūvēt dažnedažādas. Stadionā, kuram apkārt bija skrejceļš gan iekšā netiku, taču tam riņķī apskrēju un pēcāk arī pirms griešanās atpakaļ uz viesnīcu redzēju nelielu stūrīti no Vidusjūras, kurai tuvumā biju arī iepriekšējā vakarā, bet tumsā to nemanīju.
Pēc tam jau paēdām kārtīgas brokastis viesnīcā un pēc tam, kad bijām sagaidījuši somus, tikuši galā ar auto nomas problēmām un nedaudz pamaldījušies ceļā uz mūsu tuvākās nedēļas mājām, galu galā ap dienas vidu nonācām ciematā Valle de Abdalajis, kurš atrodams kalnu ielokā ap 50km no Malagas. Pa dienu arī pirmais treniņš šajā vietā, vienīgā problēma, ka ceļi šeit ved vai nu augšup vai lejup, līdzenu posmu šeit praktiski nav, un arī pacēlumi ir visai stāvi, līdz ar to pirmajā reizē skriešana vēl tik raiti nevedās. Jebkurā gadījumā skriet +15 grādos ir laba pārmaiņa pēc ilgajiem treniņiem Latvijas mīnusos. Vakarpusē izgāju vēl pusstundiņu paskriet un līdz ar to pirmā pilnvērtīgā diena Spānijā ir praktiski galā. Rīt būs pirmais treniņš ar karti.

Valle de Abdalajis