18-03-2010:
Pēc vakardienas vēlās ierašanās mājās un vēl vēlākās gulētiešanas šodien pamodos vien ap pusvienpadsmitiem, kas nozīmēja, ka iecerētais rīta skrējiens pēc pamošanās bija nogulēts, par ko biju ne pārāk priecīgs. Lai vai kā izlēmu, ka šodien skriešu vien tepat pie mājas un uz karti nebraukšu. Tad nu pēc 12iem devos uz pirmo treniņu, un, lai arī nez kāpēc, griežoties atpakaļ, biju iedomājies, ka turpceļā kāpums sanāks lielāks nekā atpakaļ, patiesībā turpceļā tie bija vien 125m augšup, bet atpakaļ gandrīz 400m augšup un ~3 minūtes ilgāk, un līdz ar to atpakaļceļš pamatīgi piebeidza, it sevišķi pēdējais 1,5km, kur lai tiktu uz mūsu māju nākas pievārēt 150m kāpumu.
Lai arī uzreiz pēc pirmā treniņa sagurums bija milzīgs, tomēr līdz vakaram tas jau bija krietni gājis mazumā. Pirms treniņa atkal internetā aptuveni piemetu veicamo gabalu un aidā uz treniņu. Un kā par brīnumu pēc saguruma rīta treniņā šajā skrējienā jutos gluži ok, cik nu moži pēc nu jau 10 treniņstundām šajā nedēļā var justies, un ja vien beigās atpakaļceļā nebūtu uznākusi tumsa, ko gan it kā biju paredzējis, tad būtu pavisam ideāli. Lai gan, krēslā skrienot pa lauku ceļu un apkārt dzirdot vardes kurkstam un kukaiņus skandinām savas dziesmas, patiesībā sajūta bija gaužām forša.
Renār, Tev paveiksies, ja šitā trenējoties nenotraumēsi saites.....
AtbildētDzēst