Pirmdien galu galā tomēr bija diena, kad atsāku skriešanu pēc nedēļu ilgās atturēšanās no skriešanas, lai sadakterētu savu celi. Astoņu dienu pauze pirmajā treniņā lika sevi manīt visai jūtami. Celis uzvedās gluži labi - pa līdzenu varēja skriet bez problēmām, nelīdzens pamats gan sagādāja zināmas sāpošas sajūtas, taču pārējās locītavas lika manīt, ka ar tām kādu laiku nekas nav darīts, un tā nu treniņš pagāja pamazām pieradinot organismu atkal pie kustēšanās.
Tā nu kopš pirmdienas tagad esmu atkal skrienošs, taču sajūtas arī vakardienas un aizvakardienas treniņos ir bijušas dažādas (traumētais celis gan par sevi liek manīt tikai brīžiem). Līdz ar to uz Kāpu ar nekādiem īpašiem plāniem un mērķiem nebraucu, protams, no kļūdām vajadzētu maksimāli izvairīties, taču fiziskā ziņā nu jau vairāk kā mēnesi īpaša gatavošanās nav sanākusi visu izbraucienu un traumu dēļ. Arī ātrumus skrējis nu jau tā īsti neesmu kopš maija beigām.
Iespējams, ka arī lielais karstums ir bijis pie vainas aizvadīto dienu mānīgajām sajūtām taču to gan esmu centies nedaudz veldzēt ar peldēm treniņa beigās. Un patiesībā kopš svētdienas esmu paspējis izpeldēties četrās dažādās vietās - Daugavā Ikšķiles pludmalē, 2 x karjerā Zilajos kalnos, kādā dīķī Mārupē un vēl Mazajā Stūnīšu ezerā netālu no Tīraines. Pelde pēdējā bija droši vien visneparastākā, jo ezers ir tāds kārtīgs purva ezers ar tumšo purva ūdeni un, pieskrienot pie tā (iepriekš kartē biju izpētījis, ka, iespējams kaut kur tur var nopeldēties, jo tuvumā ir arī dārziņu rajons) sapratu, ka īstas peldvietas tur nemaz nav, vien divi baļķu gali liecināja, ka visticamāk te ir bijusi kādreiz kāda laipa (to ezera apraksta lapā var vēl redzēt), taču aizaugušie krasti liecināja, ka nez vai te bieži uzrodas kāds peldētājs, bet gan vairāk makšķernieki staigā pa gar krastu esošajām takām. Galu galā pēc diezgan ilgas svārstīšanās izlēmu tomēr ezerā ielīst, un lai arī pie kājām bija jūtami dubļi un vecie sakritušie koki, tomēr, jau laižoties peldus, sajūtas no ūdens veldzējuma bija ļoti patīkamas.
Tā bija neliela atkāpe par peldēšanos, bet visticamāk jau arī Kāpa nepaies bez peldēm Alūksnes ezerā, ja reiz jādzīvo būs uz salas. Jebkurā gadījumā domāju, ka atgriešanās Kāpā Alūksnē pēc 13 gadu pārtraukuma un Rezakas kartē pēc piecu gadu pauzes būs tā vērta. Uz tikšanos Kāpā!
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).