Tā kā pēdējās nedēļas pilnībā pagājušas maratona gatavošanās zīmē ar visām no tā izrietošajām sekām - daudz kilometriem, nepārtrauktu sagurumu, pilnīgi nesvaigām kājām un tamlīdzīgām lietām, un pats maratons arī jau ir tepat aiz stūra, tad braukt uz Siguldu, lai skrietu uz pilnu klapi, nebija manos plānos. Taču Siguldā uzskriet gribēju, tāpēc šajā reizē pusmaratons tika pārvērsts labā maratona treniņā ar pakāpeniski pieaugošu tempu.
Plāns bija sākt mierīgi un tad katrā aplī tempu kāpināt, cenšoties beidzamo apli jau uz saguruma fona noskriet aptuvenā maratona tempā vai nedaudz ātrāk - cik nu kājas būs gatavas skriet. Aptuveni arī novērtēju, ka vēlamais grafiks pa apļiem varētu būt aptuveni 18'30"-18'00"-18'00"-17'30". Iesildoties gan sajūtas kājās bija tādas, ka šķita, ka labi, ja visus apļus spēšu noskriet kaut plānotā pirmā apļa tempā, taču kā parasti sacensību atmosfēra nāk par labu, un skrējās labāk par to, ko liecināja pirmsstarta sajūtas.
Startā esmu kaut kur burzmā |
Startā man garām bija paskrējuši ne tikai diezgan daudz pusmaratona, bet arī īsāko distanču skrējēji, un tos tad nu pamazām nācās apdzīt, jo lielākā daļa startā bija sākuši pārāk ātri priekš saviem spēkiem. Bet tā kā tempu bija plānots pamazām kāpināt, tad bija skaidrs, ka apdzīšana visticamāk notiks visa skrējiena garumā, jo pēdējos apļos nāktos arī daļu apdzīt par apli.
Pirmais aplis un rudens Siguldas ielās |
Atgriežoties pie mana skrējiena pēc šīs nelielās atkāpes par skrējiena trasi, līdz pirmā apļa beigām joprojām skrēju visai brīvi, un neskatoties uz to, ka nevienā brīdī kilometru atzīmes un pulksteņa rādījumi tajās nebija par iemeslu, lai koriģētu tempu, bet gan bija vien kā informatīva rakstura informācija, biju pārsteigts, ka pirmo apli biju veici 18'33". Tas bija vien trīs sekundes lēnāk kā biju pirms skrējiena plānojis.
Kā rezultāti rāda, tad pirmā apļa prātīgā skriešana bija ļāvusi man pabeigt pirmo apli tuvu divdesmitajai pozīcijai. Otrajā aplī nedaudz pieliku soli, un visai drīz apdzinu grupiņu ar vairākiem pusmaratonistiem. Jau pirmā apļa laikā pa palielāku gabalu manīju grupiņu, kurā skrēja vairāki sportisti, kuri atradās trešajā pozīcijā, un ar tempa palielināšanu otrā apļa sākumā, jutu, ka ļoti lēnām bet pamazām tuvojos arī šai godalgoto vietu grupai.
Otrā apļa sākumdaļā |
Trešā apļa sākumā šo "trešās vietas" grupiņu apdzinu, bet puiši uzreiz ieķērās astē, un tā nu skrējām kopā jau palielāks pulciņš, arī temps pavisam nedaudz bet no otrā apļa vēl bija pieaudzis. Apļa vidū, ap trešo kilometru, arī sajutu, ka, it sevišķi kāpumā, kājas sāk just nogurumu, un nebija pārliecības, ka pēdējo apli izdosies tempu būtiski kāpināt, kā biju plānojis. Šajā kāpumā Kristaps arī nedaudz palielināja tempu, un tas vēl vairāk atgādināja par nogurumu kājās. Trešo apli pabeidzu 17'50", tātad temps bija patiesi pieaudzis tikai nedaudz, un nu vairs bija atlicis tikai pēdējais aplis.
Trešā apļa sākums - jauni biedri |
Pēdējā apļa pirmā kilometra beigās dzirdēju saucienu, ka līdz otrajai vietai ir vairs 20 sekundes, un drīz vien Kristapu priekšā pamanīju arī pats. Neilgi pirms otrā kilometra atzīmes, pamanīju, ka iepriekš aiz muguras dzirdamās elsas, kas nāca no Andreja ir pazudušas, tātad viņš bija atteicies no iespējas mani apsteigt. Vēl pēc aptuveni puskilometra biju panācis arī Kristapu, kuram uzreiz paskrēju garām, uzsaucot vien, lai mēģina vismaz noturēties trešajā vietā, jo jutu, ka viņam beidzamie kilometri skrienas patiešām grūti.
Uzņemto tempu turpināju turēt līdz pat finišam, un līdz ar to finišēju negaidītā otrā vietā, pēdējo apli pieveicot 17'20", par ko biju jo īpaši priecīgs, jo jutu, ka vēl rezerve finiša paātrinājumam noteikti bija palikusi, ja tāds būtu bijis nepieciešams. Un vispār šis pēdējais aplis bija tāds komfortabli ātrs, nedaudz grūts, bet nebūt ne maksimāls - kaut gan uz sagurušām kājām tā maksimālā izlikšanās, un sajūtas, kas ar to nāk, ir tādas grūti paredzamas..
Pirmais trijnieks |
Līdz maratonam nu vairs atlikušas mazāk kā uz abiem rokas un vienas kājas pirkstiem skaitāmas dienas, kas nozīmē, ka organisms beidzot ir nopelnījis relatīvu atelpu, lai līdz šim treniņu kilometros uzkrāto nogurumu pārvērstu svaigumā sacensību dienā. To, kas no tā visa būs sanācis Frankfurtes maratonā, varēšu vērtēt vien pēc finiša, jo kā ekspresintervijā pirms apbalvošanas Siguldā teicu arī sportacentrs.com žurnālistiem, savu finiša rezultātu šobrīd prognozēt ir grūti.
Malacis Renār un labi,ka šoreiz skrēji kāpinot tempu, arī man tas palīdzēja ciešami piebeigt distanci! Kad sākoties trešajam aplim aizskrēji priekšā, nemaz nešķita,ka temps palielinājās, tik nomainījās vadošais un skrienot kāpumā jau domāju,ka laikam lūztu, bet tomēr apļa laiks bija ātrāks kā pirmie divi un arī pēdējais aplis ok :)
AtbildētDzēstLai izdodas pieveikt maratonu ar jaunu PB!!!
Gaidīju šo rakstu ar nepacietību, interesanti lasīt
AtbildētDzēstLai izdodas sasniegt labu rezultātu Frankfurtē!
AtbildētDzēstOgre rullē!!!