piektdiena, 2014. gada 23. maijs

Pavasara pusmaratoni

. . .

Atgriešanās ierastajā treniņu ritmā pēc maratona ievilkās krietni ilgāk kā būtu gribējies - kaut nu jau ir pagājuši vairāk kā divi mēneši kopš starta Barselonas maratonā, tomēr tikai maija otrajā nedēļā tā pa īstam sāku just, ka treniņos varu skriet ar pilnu atdevi, un arī problēmas ar sēžas nervu un tā ietekmētās sajūtas pēdā beidzot pamazām sāk izgaist - līdz ar to skriešana atkal kļūst daudz patīkamāka. Kopš aprīļa sākuma, kad startēju Rēzeknes pusmaratonā (un tad vēl diez ko pavasarīgs nebija, tāpēc to par pavasara pusmaratonu šoreiz nesaukšu), esmu paspējis noskriet vēl trīs pusmaratonus (vispār pa vidu vēl bija arī Lazdukalnu kross Ogrē), un jāatzīst, ka tieši šīs ilgstošās atiešanas no maratona dēļ, tikai pēdējā no šiem pusmaratoniem beidzot atkal bija sajūta, ka varu atkal pilnvērtīgi skriet arī sacensību režīmā.
Vispirms aprīļa beigās Rīgā Biķernieku trasē bija Skrien Latvija 2.posms "Biķernieku pusmaratons". Kaut pirms starta domāju, ka, ja normāli skriesies, tad varētu mēģināt izskriet no 1h09', tomēr jau pirmajos kilometros skriešana bija grūta, un biju visnotaļ priecīgs, ka tieši šos pirmos kilometrus temps bija pietiekami mierīgs, un neviens necentās skriet pārāk ātri - pretējā gadījumā, iespējams, pirmajos kilometros jau būtu iepalicis. Uz distances otro pusi sajūtas nedaudz uzlabojās, tomēr galīgi nebija viegli, un vien apņēmība finišēt otrajā vietā (pirmā galīgi nebija reāla) lika piespiest sevi paša uzdoto tempu nesamazināt un noturēt līdz galam.
Biķernieku pusmaratona pirmos metrus dalībnieki elpoja kāda vēsturiskā spēkrata izplūdes gāzes - izskatās jau, protams, skaisti
Finišā otrā vieta, rezultāts gan tikai 1h10'09" (ļoti slikti nav, bet tomēr lēnāk kā pirms diviem gadiem Biķerniekos, jo pērn pēc traumas tur skrēju tikai 10 kilometrus), toties prieks, ka atkal pārliecinoši izdevās uzvarēt komandu vērtējumā ar mūsu Adidas/VSK Noskrien komandu. Par sacensību norisi lielākais iebildums man bija saistībā ar dzirdināšanas punktiem, jo pēc otrā apļa (kopā bija četri) padzerties īsti vairs neizdevās - apdzenamo skrējēju trasē bija tik daudz, ka normāli tikt pie galdiem ar glāzītēm nebija reāli, vienā dzeršanas punktā, mēģinot noskriet gar pašu galdu, pat dabūju pa vēderu ar kāda skrējēja roku, kurš pēdējā brīdī, tieši, kad viņam skrēju garām, pēkšņi izdomāja pastiept roku pēc glāzītes. Droši vien diezgan siltais laiks komplektā ar pēdējos apļos iztikšanu bez padzeršanās arī nedaudz ietekmi uz organisma piepūli atstāja. Pēc finiša toties tiku pie veselām divām TV intervijām - pirmā bija pavisam īsa uzreiz pēc finiša LTV sporta ziņām, toties pēc tam tiku pasēdēt uz TV24 sarkanā dīvāniņa un parunāt par skriešanu, jo TV24 kopā ar rīkotājiem bija noorganizējuši sacensību tiešraidi, kas patiesībā šķita visai interesanta ideja.
Biķernieku pusmaratona komandu TOP3
Otrais pavasara pusmaratons bija maija pašā sākumā Aizkrauklē. Īpašs tas noteikti bija ar to, ka tas bija pats pirmais Aizkraukles pusmaratons, un piedaloties pirmajā rīkošanas reizē, pēc tam startējot vēl, ir iespēja teikt, ka esi piedalījies visos Aizkraukles pusmaratonos. Uz Aizkraukli gan vairāk braucu kā uz labu treniņu, un tāds tas patiesībā arī izvērtās - plāns pirms starta bija skriešana 3'30"/km tempā, taču nedaudz ātrāku pēdējo kilometru dēļ vidējais temps sanāca dažas sekundes ātrāks, bet treniņš tik un tā bija gluži labs, kam kā laba piedeva nāca arī uzvara 1.Aizkraukles pusmaratonā. Šajā reizē, kad skrējēju bija vien aptuveni 100, tad mačam bija tāda mājīguma sajūta, taču, augot lielākam un nopietnākam, noteikti nāksies arī piedomāt pie trases konfigurācijas izmaiņām, jo distances krustošanās ar pretimskrienošajiem un posms pa zāli tādai nopietnai skriešanai tomēr traucē. Laiks gan Aizkrauklē nebija diez ko pavasarīgs, un pūta arī diezgan stiprs vējš, toties pēc finiša varēja sasildīties ar varen gardu putru (ierastās auzu putras vietā aizkrauklieši bija sagatavojuši putraimu biezputru ar gardu mērcīti), un, kad atkal bija kļuvis silti, tad gluži labi vēderā gāja arī mājupceļā Skrīveros nobaudītais saldējums.
Aizkraukles ielās
Visbeidzot, pēdējais no pavasara pusmaratoniem tika noskriets pagājušajā svētdienā, kad Rīgā notika šobrīd lielākais skriešanas pasākums Latvijā - Nordea Rīgas maratons (NRM). Par to, kādu distanci NRM skriet, domāju diezgan ilgi, un tā kā līdz brīdim, kad vajadzēja pieņemt gala lēmumu, joprojām jutu maratona sekas savā ķermenī, tad visai nopietni apsvēru startēšanu 10 kilometru distancē (maija Playboy numurā rakstā par mani pat bija diezgan konkrēti uzrakstīts, ka skriešu 10 km). Tomēr beigās izlēmu par labu pusmaratonam, jo sapratu, ka tā tomēr priekš manis būtu atbilstošāka distance, piedevām galīgi nebija nekādas vēlēšanās startēt pusdienlaikā pašā karstākajā laikā.
Nordea Rīgas maratona starts
Pēdējās dienās pirms pusmaratona biju papētījis starta sarakstu, un sapratu, ka tikšana TOP5 varētu būtu ļoti labs rezultāts, tomēr pie veiksmes varētu arī tikt augstāk. Kā startā izrādījās, tad viens no ātriem Krievijas skrējējiem atbraucis nebija, līdz ar to viens konkurents mazāk, taču pirmajos kilometros galīgi nešķita, ka tikt pirmajā trijniekā būs reāli. Kaut pirmo kilometru pat noskrēju ar pirmajiem maratonistiem (kas gan pēc tam sāka skriet nedaudz ātrāk), tomēr pusmaratona skrējēji bija sākuši krietni ātrāk. Pirmos divus pat īsti neredzēju, savukārt redzamības attālumā vēl bija divi Krievijas skrējēji - Sergejs Lukins, kurš savulaik pusmaratonu skrējis pat 1h03' un Jurijs Vinogradovs, kurš Latvijā ir skrējis vairākkārt, tomēr biju diezgan drošs, ka pirmo kilometru ātrums īsti viņa spējām nav atbilstošs. Tomēr abi atradās labu gabalu priekšā, un uz Vanšu tilta atstarpe jau sasniedza sekundes divdesmit.
NRM maratonu vinnēja japānis un manī arī bija nedaudz no japāņa - kājās Adidas botas, kas ražotas japāņu tirgum
Ķīpsalas posmā gan pamazām sāku just, ka atstarpe palēnām sāk dilt, un, atgriežoties uz Vanšu tilta, biju jau abus gandrīz noķēris. Apgriešanās vietā pie Slokas ielas Lukins, man par pārsteigumu, bija jau nedaudz iepalicis no Vinogradova, kurš joprojām skrēja diezgan sparīgi. Turpmākos divus kilometrus pār Vanšu tiltu līdz pat dzeršanas punktam pie Bastejkalna noskrējām kopā ar Vingoradovu, taču pēc padzeršanās pamanīju, ka viņš jau ir iepalicis, un atlikušos kilometrus atlika skriet vienam pašam. Skriešana pa Brīvības ielu man no visa skrējiena maršruta, šķiet, patika vislabāk, jo acis priecēja skaisti noformētā Brīvības pieminekļa apkārtne ar dejotājiem un Lielvārdes jostām, bet arī vispār iespēja skriet praktiski vienam pa Brīvības ielas vidu tik bieži negadās.
Brīvības pieminekļa kultūras goda sardze
Tālākajos kilometros, jau tiekot cauri Vecrīgai un nonākot uz Krasta ielas, sejā pūta pretvējš un arī no mākoņiem beidzot parādījās saule, kas gan nemaz nebija labi, jo ja pirms tam vienkārši bija silts, tad nu tam piedevām nāca arī tiešie saules stari - karstumā tomēr skriešana nav diez ko patīkama. Taču drīz vien bija klāt arī apgriešanās punkts uz Krasta ielas, līdz finišam vairs palikuši tikai nedaudz vairāk kā trīs kilometri, kurus noskrēju, izbaudot skrējienu, pat ar smaidu sejā - skrējās visnotaļ ātri, bet reizē patīkami, no muguras vairs neviens noķert nevarēja un aizvien tuvāk nāca finišs, kuru šķērsoju kā tās dienas trešais ātrākais pusmaratonists ar rezultātu 1h09'16". Ar ieņemot vietu biju vairāk kā apmierināts, ar rezultātu kopumā arī, un pārsteidzošā kārtā šis laikam bija viens no pēdējo gadu internacionālākajiem pusmaratoniem ātrāko skrējēju vidū, jo TOP6 bija viens kenijietis (tas pats, kuram pērn piekāpos Sāremā skrējienā), divi latvieši, divi krievi un vēl itālis.
NRM pusmaratona pirmais trijnieks
Tagad, kad pavasara pusmaratonu periods ir beidzies, tad sacensību ziņā gaidām neliela atelpa, jo nākamais starts visticamāk būs Ventspils pusmaratons pēc nedaudz vairāk kā trim nedēļām, kas reizē būs arī Latvijas čempionāts pusmaratonā. Līdz tam gan vēl cītīgi jāpatrenējas, vien jācer, ka lielais karstums kaut nedaudz tomēr mitēsies, jo citādi ķermeni sanāk mocīt dubultā - gan treniņu slodze, gan vēl arī karstums, kas organismam nebūt nenāk par labu. Ja tā turpināsies, tad drīz ikdienas skrējienos vajadzēs iekļaut arī peldēšanas posmus, lai kaut nedaudz atvēsinātos.

6 komentāri :

  1. Ierakstu neizlasīju, bet man ļoti patika bilžu paraksti! :)

    AtbildētDzēst
  2. Bildes neapskatījos, bet man ļoti patika ieraksts! :)

    AtbildētDzēst
  3. Anonīms3/6/14 11:34

    Gan bildes, gan komentārs labs, kopumā var saprast, ka skrējās labi, izņemot mani, jo par 3 min lēnāks rezultāts nekā pavasarī. Man bija par karstu skriet NRM.

    AtbildētDzēst
  4. Man patika adidas botas, kas domātas jāpānas tirgum. Kāds modelis ir šīm botām (nosaukums), un zinu, ka Tev ir vēl citas adidas firmas botas, vai vari modeļa nosaukumus pateikt.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Šis bija Adidas Takumi Ren. Sacensībām vēl izmantoju Adidas Adizero Adios, Adizero Adios 2 un Adizero Adios Boost.

      Dzēst
    2. Paldies!

      Dzēst

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...