svētdiena, 2008. gada 13. janvāris

Pēc nometnes

. . .

Šodien atgriezos no nometnes Valmierā. Neesmu gan vairs ne jaunietis, ne juniors, kas bija galvenie šīs nometnes dalībnieki, tomēr arī man netika liegta dalība šajā pasākumā. Nometnes uzsvars tika likts uz o-tehnikas pilnveidi, kas noteikti arī tika īstenots.
Viss sākās piektdienas vakarā, kad ar Mārci ieradāmies un devāmies skrējienā pa Valmieras ielām. Lampu līdzi neņēmām, tāpēc centāmies skriet pa apgaismotajām ielām, tomēr sākums sanāca cauri mežam, kur galvenā uzmanība bija jāvelta tam, lai uz slidenā ledus nezaudētu līdzsvaru. Pēc šī treniņa bija vakariņas un tad jau praktiski uzreiz sekoja treniņš zālē. Īsti par treniņu nosaukt laimam to nevar, bet nu tāda bumbas padzenāšanas sanāca. Un ņemot vērā, ka nebiju spēlējis ne basketbolu, ne futbolu, šķiet, vismaz gadu, tad tas tik un tā bija gana interesanti.
Otrā diena sākās ar rīta treniņu Baiļu kartē, kur skrējām pa kartē "atstātajiem" koridoriem. Īpaši ātri skriet necentos, sākumā arī bija vairākas kļūdas, taču izdevās praktiski visu noskriet vienam, līdz ar to varēju izpildīt treniņa uzdevumu pilnībā.
Visneparastākais nometnes laikā bija sestdienas vakara treniņš. Katrs saņēma karti ar kontrolpunktiem un praktiski visa karte bija "izdzēsta" atstājot tikai kartes informāciju KP aplīšos. Tātad skriešana tikai pēc kompasa un attāluma. To visu sarežģītāku padarīja tas, ka treniņš notika pa tumsu ar lampām. Skriešana pēc kompasa man šad un tad ir sagādājusi problēmas tāpēc noteikti šāds treniņš būtu ļoti noderīgs, taču visticamāk dienas gaišajā laikā. Pa nakti pirmās problēmas radās pie 9.punkta, kuru sākām meklēt, un pēc brīža ar mums kopā jau bija praktiski visi pārējie nometnes dalībnieki (ap 30) un pēc kāda laiciņa kad šis punkts tomēr tika atrasts, vēl pēc pāris punktiem viens punkts kā izrādās bija nepareizi ielikts. Bet mēs jau neesam tie, kas bez punkta ies prom. Meža ķemmēšana notika apmēram 10 minūtes un beigu beigās, visu spēkus kopā saliekot, punkts tika atrasts. Un arī pēc tam skriešana jau notika nelielās grupiņās, līdz ar to vienam pilnībā izbaudīt punktu ņemšanu pēc virziena neizdevās.
Sagurums pēc šī treniņa bija varen varens. Kājas slapjas, bet toties gandarījums par visiem atrastajiem punktiem. (Dažiem tomēr visus atrast neizdevās).
Vakarā vēl bija 2007.gada Latvijas Kausa un Latvijas Stafešu kausa uzvarētāju apbalvošana, bet gulēšana pēc visiem dienas piedzīvojumiem bija ļoti laba.
Šorīt bija pēdējais treniņš kartē pie estrādes un Daliņa stadiona. Skrējām pāru stafetes, kur katrs veic savu apli un tad mainās ar kartēm. Distancītes bija īsas, ap 2,5 kilometriem, bet kopējais starts un vēlme cīnīties par uzvarām nozīmēja to, ka skriešana bija ātra. Visus iepriekšējos treniņus biju skrējis ar botām, tā bija arī šoreiz, un te nu jutu, ka ātra skriešana ar botām pa ledu ir diezgan neiespējama. Viens aplis gāja arī nedaudz pa pilsētu, tā ka arī sprinta iemaņas tika nedaudz atsvaidzinātas, un beigās ar Lauru kopā izcīnījām pat 3.vietu.
Visā visumā varu teikt, ka nometne bija izdevusies. Ja, mājās esot, skriešanas treniņus var uztaisīt gluži labus, tad ar tehnikas treniņiem ir daudz grūtāk, un arī "plikai" skriešanai der dažreiz pamainīt vidi. Pie reizes bija arī iespēja novērtēt cik spēcīgi ir juniori, kas noteikti arī centīsies kvalificēties Eiropas čempionātam. Šādi tādi secinājumi pēc nometnes ir un tad nu jāturpina tik gatavoties. Vēl tikai jāsaka lielais "Paldies" Ingunai un arī pārējiem treneriem par nometnes organizēšanu.

Nav komentāru :

Komentāra publicēšana

Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!

Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...