VEF Pavasaris

Lai arī līdz pēdējam brīdim uz VEF Pavasari biju nolēmis nedoties, tomēr, paļaujoties uz solījumu, ka mežā līdz 6dienai sniegs jau būs nokusis, sestdienas pēcpusdienā devos uz Silakroga mežu. Protams, ka mežā sagaidīja ne pārāk patīkams pārsteigums, jo sniega mežā bija pietiekami daudz, un vienīgā cerība bija, ka atklātās vietas (izcirtumi, pļavas) varētu būt bez sniega arī tā īsti neattaisnojās.
Līdz ar sniegu orientēšanās vairāk pārvērtās par pareizās taciņas izvēli, jo pārsvarā tās bija iemītas taisnākajā variantā. Pāris etapus gan skrēju savus variantus un tad nu nācās mīt pašam taku, kas vienuviet pat nozīmēja brišanu pa sniegu gandrīz līdz celim.
Galvenokārt pateicoties sniegam no kļūdām praktiski izdevās izvairīties, lai gan vietām varētu vēlēties taisnākus variantus. Bet kopumā ar maču esmu apmierināts, jo sezona ir atklāta, izdevās arī izcīnīt uzvaru, un esmu nedaudz arī ticis skaidrībā par to, ko varu izdarīt un kas vēl treniņos ir darāms, lai sezonu varētu turpināt tikpat veiksmīgi.