Dabas vērotājs

Šodien bija Reljefa pirmā kārta. Tā kā biju apsolījis palīdzēt uzlikt distanci, tad pēcpusdienas treniņš pagāja, skrienot ar kompostieriem rokās. Liekot distanci pamanīju, ka mežā jau uzziedējušas zilās vizbulītes, kā arī no zemes vietām spraucās tādas savādas sarkanīgas sēnes. Kaut kādas pavasarīgās laikam, jo parasti jau sēņošana ir ierasta rudenī. Turpat netālu satiku divus stirnu bukus, un tas viss kopā ar ļoti smuko laiku veidoja sajūtu, ka patiešām esmu pie dabas.
Piedevām šodien vēl uzzināju, ka kaut kur Ventspils apkārtnē esot kāda karte, kas ir īpaši atbilstoša man. Lai ko tas arī nozīmētu, tik un tā interesanti ko tādu dzirdēt.