Vakar it sevišķi patīkamas bija gaisa plūsmu maiņas - skrienot gar jūras krastu nāca riktīgs siltums no jūras, taču mežā izcirtumā atkal bija aukstā josla. Lai vai kā joprojām nevaru saprast kāpēc vienmēr, skrienot pa nakti, no meža iznāku pilnīgi slapjš no sviedriem. Teorētiski taču naktī ir vēsāks un vajadzētu svīst mazāk.
Nakts skriešana arī ļoti labi iemāca etapa vidū nelasīt visādas liekās detaļas, kuras parasti dienas laikā tiek piefiksētas, it sevišķi, ja lampa nav tā izcilākā, tad ne īpaši tās detaļas ir samanāmas, ne arī īpaši daudz laika ir uz tām skatīties. Ja aiz muguras jūti kādu lampu tuvojamies, tas liek skriet aizvien ātrāk un kļūdīties mazāk. Atmetot sīkās detaļas pa vidu un skrienot uz lieliem orientieriem pirms punkta, sanāk ļoti laba etapa vienkāršošana, kā vajadzētu skriet arī pa dienu.
Nav komentāru :
Ierakstīt komentāru
Ja ir kāda vēlme kaut ko pie šī piebilst, tad lūgtum!
Lai komentārā ierakstītu savu vārdu (par ko es ļoti priecāšos), laukā "Komentēt kā" izvēlies punktu "Nosaukums/URL" un ailē Nosaukums ievadi savu vārdu, vai arī izvēlies "Anonīms", lai komentētu anonīmi (labāk tomēr komentē ar savu vārdu vai iesauku).